03.07.2020
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā atceramies un pieminam vairāk nekā 70 tūkst. ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945. gadā nacistu okupētajā Latvijā.
4. jūlijs ir sēru diena, jo 1941. gada 4. jūlijā nacisti nodedzināja Lielo sinagogu Rīgā Gogoļa ielā kopā ar cilvēkiem, kuri tur bija ieslodzīti.
Lasīt vairāk
10.06.2020 - 01.07.2020, 00:00
Pierakstīt bērnu bērnudārzā. Pieteikt bērnu skolai. Izglītības iespējas pēc skolas. Interešu izglītība.
Kā attīstās mūsu pilsēta? Atkritumu nodošanas iespējas. Tuvākie notikumi. Pilsētas industriālo zonu 3D realitātes modelis.
Veselības veicināšanas pasākumi. Izsaukt ātro palīdzību. Pierakstīties pie ārsta vai speciālista. Izsaukt policiju.
Daugavpils vārtiem ir trīs simboliskas atslēgas, kas iezīmētas 1925.gadā apstiprinātajā pilsētas ģerbonī: upe, cietoksnis un lilija vai, citiem vārdiem nosaucot, ceļš, māja un lūgšana. Tie ir trīs jēdzieni, kas nav saistīti ne ar kādu noteiktu tautību, kultūru vai ticību, bet apliecina šeit dzīvojošo tautu vispārcilvēciskās vērtības.
Vai tā ir balva vai sods, ka Daugavpilij ir savdabīgs, īpašs liktenis un vieta Latvijā? Šis liktenis cieši saistīts ar Daugavu, likteņupi, seno dzintara ceļu no grieķiem uz varjagiem, kuras krastos izaugusi pilsēta, kas dažādās variācijās un dažādos laika posmos nesusi tās vārdu: Dūna (Dinaburga), Dvina (Dvinska), Daugava (Daugavpils). Pēc senās etimoloģijas hidronīms Daug-ava – nozīmē daudz, un Daugavpils, patiesi, ir daudz-ūdens, daudz-valodu, daudz-kultūru, daudz-ticību, daudz-likteņu pilsēta, kurā jau no seniem laikiem izveidojusies multietniska, multikulturāla vide, gluži kā pūra lādē uzkrājot pieredzi, kā kopā sadzīvot daudzu tautību un daudzu ticību cilvēkiem. Kā saglabāt savējo nenoniecinot un neiznīcinot svešo.
Anna Rancāne
Kā Jūs plānojat pavadīt šo vasaru?
