Šobrīd Daugavpilī

Iedzīvotājiem

Pēdējo reizi informācija atjaunota 19.10.2018, 16:20

Izglītība un zinātne

Izglītība un zinātne

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvalde

Saules iela 7, Daugavpils

Tālr.: 654 21623

izglitiba@ip.daugavpils.lv

Kultūra

Kultūra

Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvalde

Kr. Valdemāra iela 13,Daugavpils

Tālr.: 65476799

Veselības aprūpe

Veselības aprūpe

 Daugavpils Reģionālā Slimnīca

Vasarnīcu iela 20, Daugavpils

sia.drs@apollo.lv

Sociālā joma

Sociālā joma

Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādes Sociālais Dienests

Lāčplēša ielā 39, Daugavpils

Tālr.: 65423700

socd@socd.lv

Jaunatne

Jaunatne

Daugavpils pilsētas domes Jaunatnes nodaļa

Saules iela 5a, Daugavpils

Tālr.: 65422306, 65422309, 65422304

Sports

Sports

Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde “Sporta pārvalde”

Stacijas iela 47A, Daugavpils 

Tālr.: 65424443

sport@daugavpils.lv

Reliģija

Reliģija

Daugavpils pilsētā ir dažādu konfesiju dievnami: katoļu, luterāņu, pareizticības, vecticībnieku, un jūdaisma. Daugavpilī ir 20 dievnamu.

Drošība

Drošība

Daugavpils Pašvaldības Policija

Muzeja iela 6, Daugavpils

Tālr.: 654 21500

police@daugavpils.lv

Sabiedriskās organizācijas

Sabiedriskās organizācijas

Daugavpils pilsētā ir 36 nevalstiska s organizācija (NVO).

Iedzīvotāju skaita ziņā Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2017. gadā Daugavpilī dzīvoja 93 308 iedzīvotāji. Daugavpils pilsētas teritorijas kopējā platība ir 72.3 km2, kas ir trešā lielākā pilsētas teritorija Latvijā. Iedzīvotāju blīvums uz 1 km2 bija 1 283 iedzīvotāji.

Daugavpils pilsētas iedzīvotāji

Tāpat kā visā valstī kopumā, tā arī Daugavpils pilsētā vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās. Gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 1278 cilvēkiem jeb par 1,4%. Saskaņā ar Dzimtsarakstu nodaļas datiem, 2017. gadā Daugavpilī piedzima 796 bērni, mirušas 1292 personas, līdz ar to iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija negatīvs – 496.

 Iedzīvotāju skaita samazināšanās tiek skaidrota ar darbspējīgo iedzīvotāju emigrāciju uz citām ES valstīm, jauniešu emigrāciju uz galvaspilsētu, kā arī vispārējo negatīvo demogrāfisko situāciju gan valstī, gan pilsētā.

  

Daugavpils pilsētas iedzīvotāji (Datu avots: LR Centrālās statistikas pārvalde (CSP), *Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP))

 

Daugavpils pilsētas iedzīvotāju vecuma grupas

Saskaņā ar PMLP datiem, 2017. gadā Daugavpilī dzīvoja 58 614 iedzīvotāji darbspējas vecumā jeb 62,8% no pilsētas iedzīvotāju kopējā skaita.  Darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars turpina samazināties - gada laikā tas samazinājās par 1 056 cilvēkiem.

Daugavpils pilsētas iedzīvotāju vecuma grupas (Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde)

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs

Daugavpils ir daudznacionāla pilsēta. Tās iedzīvotāju etniskais sastāvs pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies. Saskaņā ar PMLP datiem, gada laikā krievu tautības īpatsvars samazinājās par 1066 cilvēkiem un poļu tautības īpatsvars samazinājās par 295 cilvēkiem.

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs 2017.gadā, % (Datu avots: LR CSP un PMLP)

Bezdarba līmenis Daugavpilī

Saskaņā ar NVA datiem, 2017. gada beigās bezdarba līmenis Daugavpilī bija 7,9 % no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Gada laikā bezdarba līmenis samazinājās par 1,2 procentiem, kas ir par 2,5 % lielāks par vidējo līmeni Latvijā (5,2 %), bet par 3,8 % mazāks kā Latgales reģionā (11,7%) un par 2,4 % mazāks kā Rēzeknē – otrajā lielākajā pilsētā Latgales reģionā (10,3 %).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājās par 1,43 %. Par 2,64 % samazinājās bezdarbnieku skaits mērķa grupā - pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, par 4,16 % palielinājās bezdarbnieku skaits mērķa grupā – personas ar īpašām vajadzībām (invalīdi-bezdarbnieki), savukārt, par 15,83 % samazinājās bezdarbnieku skaits mērķa grupā – jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa 2017. gada beigās bija šāds: bezdarbnieki ar profesionālo izglītību – 1810 jeb 44,4 % no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, 865 jeb 21,5 % ar vispārējo vidējo izglītību, 500 jeb 12,3 % ar pamatizglītību un 130  jeb 3,2 % ar izglītības līmeni, kas ir zemāks par pamatizglītību. Savukārt 763 bezdarbnieki (18,6 %) bija ar augstāko izglītību.

Bezdarbnieku sadalījums pēc vecuma grupām norāda, ka lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – 1 302 jeb 32,0 %, reģistrētie bezdarbnieki vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 933 jeb 23,0 % no kopējā bezdarbnieku skaita. Bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 29 gadiem – 608 jeb 14,9 %, bezdarbnieki vecumā no 30 līdz 39 gadiem – 840 jeb 20,6 %, bezdarbnieki virs 60 gadu vecuma bija 385 jeb 9,5 % no kopējā bezdarbnieku skaita.