Uzņēmējdarbība Daugavpilī
Daugavpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.-2030.gadam ilgtermiņa prioritāte -
ILGTSPĒJĪGI ATTĪSTĪTA EKONOMIKA
Pašvaldības politika - efektīvi izmantot Daugavpils pilsētas pierobežas ekonomisko potenciālu tranzīta un loģistikas attīstībai, stiprināt starptautiskās sadarbības saites ar kaimiņu valstīm un veicināt kopīgu attīstības projektu izstrādi, jaunu produkcijas noieta tirgu veidošanos, pilnvērtīgas vides rādīšanu tūrisma produktu piedāvājumu dažādošanai. Nodarbinātības sekmēšanā uzņēmējiem un investoriem ir pieejami kvalitatīvi tehniskie resursi – ar energoresursiem, ceļiem un inženierkomunikācijām nodrošinātas industriālās zonas, satiksmes infrastruktūra un citi uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamie resursi.
Daugavpils pilsētas galvenās priekšrocības
Daugavpils ir otrā lielākā Latvijas pilsēta, svarīgs ekonomiskais centrs Latgalē. Tai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis.
Pilsētu šķērso piecas dzelzceļa līnijas un daudzi autoceļi. Tas viss ļauj pilsētai attīstīties par nozīmīgu pārrobežu reģionu - rūpniecības, izglītības, kultūras, tirdzniecības centru un transporta mezglu.
Daugavpils vēsturiski ir attīstījusies kā industriāla pilsēta, kas arī šodien nosaka šādu rūpniecības nozaru attīstību: gatavo metālizstrādājumu ražošana, dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana/remonts, pārtikas produktu un dzērienu ražošana u.c.
Saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes rīcībā esošajiem datiem, Daugavpils lielākie ražošanas uzņēmumi realizēja produkciju 247.91 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, rūpniecības produkcijas realizācijas apjomi ir palielinājušies. Rūpniecības saražotās produkcijas apjoma palielinājums lielākajos uzņēmumos ir saistīts ar jaunu tirgu apgūšanu un jaunu produkcijas veidu ražošanu uzņēmumos.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ražošanas apjoma pieaugums ir vērojams mašīnbūvē un metālapstrādē, ķīmiskās šķiedras un tās izstrādājumu ražošanā, kabeļu savienojumu ražošanā, būvmateriālu ražošanā un dzelzceļa ritošā sastāva remonta uzņēmumos. Pārējās nozarēs ražošanas apjomi ir palikuši iepriekšējā gada līmenī. Pilsētas ekonomikas pamatu veido metālapstrādes, pārtikas produktu, dzelzceļa ritošā sastāva remonta, ķīmiskās šķiedras un elektrisko kabeļu ražošanas uzņēmumi, kas pārsvarā eksportē produkciju uz ārzemēm un nodarbina lielāko daļu pilsētas iedzīvotāju.
Lielākā Latgales reģiona eksportējošo uzņēmumu daļa atrodas Daugavpilī.
No 96 pilsētas ražošanas uzņēmumiem gandrīz puse jeb 45 ir eksportētāji.
Daugavpils lielākās komercsabiedrības eksportē savu produkciju vairāk kā uz 23 valstīm.
SIA “Axon Cable”
Augstas kvalitātes kabeļu ražošana medicīnas, militārās, aerokosmiskās rūpniecības u.c. vajadzībām.
SIA “Intergaz”
Specializējas autonomo gāzesapgādes sistēmu projektēšanā un montāžā privātmājām un rūpniecības objektiem, kā arī nodarbojas ar sašķidrinātas gāzes vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību (gāzes balonu piegāde, autogāze, gāzes iekārtas).
SIA “Nexis Fibers”
Poliamīda tehniskās šķiedras ražošana.
SIA “Zieglera mašīnbūve”
Lauksaimniecības tehnikas komplektējošo detaļu ražošana, rapša dalītāju ražošana, vadu un kabeļu ražošana automobiļu rūpniecībai.
AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca”
Maģistrālo un manevrējošo dīzeļlokomotīvju remonts un modernizācija; dīzeļvilcienu un elektrovilcienu remonts un modernizācija; pasažieru vagonu remonts un modernizācija; dzelzceļa ritošā sastāva iekārtu remonts; dzelzceļa ritošā sastāva rezerves daļu ražošanu; metālapstrāde.
SIA “Regula Baltija”
Optiski-elektronisko iekārtu un sistēmu ražošana, kas paredzētas dokumentu pārbaudei un automātiskai nolasīšanai.
SIA “Belmast”
Sakaru torņi, apgaismes torņi, novērošanas torņi, universāli sakaru masti, celtniecības konstrukcijas, mašīnbūvniecības izstrādājumi, LEP konstrukcijas.
SIA “East Metal”
Tērauda izstrādājumu daļu ražošana ar un bez virsmas apstrādes.
Saskaņā ar Lursoft datu bāzes datiem 2018.gadā Daugavpilī tika reģistrēti 238 jauni uzņēmumi. 2018.gada beigās Daugavpilī darbojās 4663 ekonomiski aktīvās statistiskās vienības.
Daugavpilī ir pietiekoši liels rūpniecisko zonu, ražošanas teritoriju un neizmantoto ēku skaits, ko var piedāvāt potenciālajiem investoriem. Investoriem tiek piedāvātas industriālās zonas un ražošanas teritorijas, kuras ir piemērotas jaunu ražošanas uzņēmumu izvietošanai.
- Ziemeļu rūpnieciskā zona Višķu-Mendeļejeva-Loģistikas ielu rajonā, Ķīmijas mikrorajonā – platība 113 ha, papildus 27 ha ir neapbūvētā teritorija. No 2014. līdz 2015. gadam daļa šīs teritorijas tika rekonstruēta un atjaunota tās infrastruktūra – ūdensvads, kanalizācijas un gāzes tīkli, ārējais apgaismojums. Teritoriju šķērso divas dzelzceļa līnijas, kā arī no trim pusēm ir auto pievedceļi. Šeit ir iespēja izveidot rūpniecības uzņēmumus ar lielu enerģijas patēriņu, jo ir gāzesvads un elektriskie vadi ar pietiekamu jaudu, kā arī blakus atrodas pilsētas siltumcentrāle Nr. 3 un “Sadales tīkla” centrālā apakšstacija. Ziemeļu rūpnieciskajā zonā darbojas biznesa parks “NP properties” (SIA “Saida”). Ziemeļu rūpnieciskās zonas teritoriju Višķu-Spaļu-Smilškalna ielu rajonā šķērso dzelzceļa līnija, ir labs savienojums ar pilsētas tranzīta un maģistrālajiem autoceļiem. Rūpnieciskās zonas teritorijā ir pieejama gāzes apgāde, ūdens apgāde, kanalizācija. Tur darbojas arī “Ditton grupa” biznesa parks, kurā var nomāt ražošanas telpas. Neizmantotās zemes platība ir 6 ha, kas pieder komercsabiedrībai, bet pašvaldībai piederošā teritorija ir 1,5 ha platībā.
- Cietokšņa noliktavu zona – 53 ha platībā, 50% teritorijas netiek izmantota. Teritoriju var piemērot gan noliktavām, gan uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešamas lielas teritorijas, bet var izmantot arī ražošanas uzņēmumiem ar nelielu strādājošo skaitu un ar nelielu enerģijas patēriņu.
- Valkas ielas ražošanas teritorija – 14 ha platībā, 32% teritorijas netiek izmantots. Atšķirībā no citām rūpnieciskajām zonām, Valkas ielas rūpnieciskā zona atrodas tuvu pilsētas centram. Telpas ir pilnīgi gatavas nomai vai pārdošanai, teritorijā ir izveidots “Dauer D” grupas biznesa parks. Teritorijā ir attīstīta infrastruktūra, izņemot dzelzceļu. Tā ir piemērota ražotņu izvietošanai ar nelielu enerģijas patēriņu un nelielu izmešu daudzumu. Valkas ielas rūpnieciskajā zonā atrodas arī sociālas nozīmes objekti: viesnīca, sporta un atpūtas komplekss „Olimpija”.
- Čerepovas rūpnieciskā zona, Stiklu-Dunduru-Rūpniecības ielas rajonā, ir otra lielākā rūpnieciskā zona pilsētā, kuras platība ir 88 ha. Rūpniecības zonā darbojas daudz ražošanas uzņēmumu un tikai 27% teritorijas šobrīd netiek izmantots. Brīvie zemes gabali un neizmantotās ēkas pārsvarā atrodas Dunduru ielas un Fabrikas ielas rajonā. Zonas teritorijā ir vairākas dzelzceļa līnijas un tās ir savienotas ar maģistrālajiem ceļiem. 2015. - 2018.gadā tieši šajā teritorijā tika definēti lielākie privāto investīciju projekti pilsētā, kā arī 2018. gadā tika ieguldīti ES struktūrfondu līdzekļi publiskās infrastruktūras (ceļu, inženierkomunikācijas) sakārtošanā.
- Gajoka rūpnieciskās zonas platība ir 6,2 ha, 80% no teritorijas kopējās platības tiek izmantoti. Rūpnieciskā zona ir nodrošināta ar ūdensvadu, kanalizāciju, elektroenerģiju, tā atrodas tuvu pilsētas centram un maģistrālajiem ceļiem. Gajoka rūpnieciskajā zonā plānoti vairāki renovācijas pasākumi, tai skaitā upes labā krasta infrastruktūras attīstīšanas pasākumi.
- Križu rūpnieciskā zona – aptuveni 19 ha, kur ir saglabājusies pārtikas produktu ražotne. Teritorija ir norobežota ar dzelzceļu, to šķērso transporta automaģistrāle A6. Nepieciešama infrastruktūras sakārtošana, esošo ēku nojaukšana un rekonstrukcija, kā arī inženierkomunikāciju, pievadceļu rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana.
