Šobrīd Daugavpilī

Vienības nams

Pēdējo reizi informācija atjaunota 01.08.2018, 14:38

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis

Valsts aizsardzības Nr.4839

Adrese: Rīgas ielā 22a

Vēsturiskā centra dominante ir pirmās brīvvalsts laikā uzceltais Vienības nams (Rīgas ielā 22a). Tas uzbūvēts pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma par ziedojumiem un valsts piešķirtajiem līdzekļiem. Pamatakmens tam likts 1936. gadā, bet ēka iesvētīta un atklāta 1937. gada 19. decembrī. Ēku projektējis arhitekts Verners Vitands. Celtne tolaik bija modernākā daudzfunkcionālā ēka Eiropā, tajā atradās Daugavpils teātris, latviešu biedrība, bibliotēka un citas sabiedriskas iestādes.

Vienības namu būve Latvijas pilsētās bija Ulmaņa varas gados radusies ideja. Šo namu pamatuzdevums jau vēsturiski bija saistīts ar nacionālās identitātes saglabāšanu un tiem bija jākļūst par reģionālajiem kultūras centriem, īpaši daudznacionālajā Austrumlatvijā. Tāpēc no 1923. gada Daugavpils Latviešu biedrība risināja sarunas ar valdību par tautas nama celšanu. Pilsētas valde šim mērķim nodod Latviešu biedrībai zemes gabalu pilsētas tirgus laukumā, iepretim Aleksandra Ņevska katedrālei, vienlaicīgi laukumu pārdēvējot par Vienības laukumu.

1934. gada 17. augusta vizītes laikā nama celtniecības ideju strikti atbalsta arī valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Projektu konkursā uzvar tolaik jaunais un radošais arhitekts Verners Vitands, viņam tiek uzticēta arī būvdarbu vadīšana. Daugavpils Latviešu biedrības priekšnieks nama būves laikā bija Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētājs A. Kociņš, kurš spēja nama celtniecībai un latviskuma idejai apvienot visus vietējos latviešus.

 No pamatakmens ielikšanas 1936. gada 15. maijā līdz Vienības nama iesvētīšanai un nodošanai ekspluatācijā 1937. gada 19. decembrī pagāja tikai 17 mēneši. Ēka tika būvēta gan par valsts, gan lauku un pilsētu pašvaldību līdzekļiem, ziedojumi ienāca arī no sabiedriskām organizācijām un privātpersonām. Valsts prezidents Ulmanis ziedoja 100 latus.

Vienības nams ir viena no ievērojamākajām šī perioda un stila celtnēm Latvijā un Eiropā – tā ir daudzfunkcionāla ēka , kurā atradās teātris ar 850 vietām, kluba telpas ar sarīkojumu zāli 600 vietām, restorāns, kafejnīca, peldbaseins, spiestuve, kā arī telpas citiem mērķiem un funkcijām.

Ēkas brīvstāvošais monumentālais apjoms veidots ciešā saistībā ar tā daudzajām funkcijām. Vienības nama būvķermenis veidots vienkāršo celtniecības formu – prizmu un kubu veidā. Taisnlenķa ģeometrisko formu kārtojumu nosaka gan iekšējā plānojuma struktūra, gan 20.gs.30. g. modernā funkcionālisma estētika.  Atbilstoši ēkas pilsētbūvnieciskajam novietojumam tai ir atšķirīgs fasāžu noformējums. Neitrāli vertikāls ārsienu ritmizējums gar cieši apbūvēto ielu pāriet diferencētu kubisku apjomu kompozīcijā, kur vietām ir horizontāli dalījumi , bet monumentālajai teātra ieejas fasādei ir antīkās formās risināts seškolonnu portiks, kurš pasvītro ēkas valstisko nozīmi. Pret Daugavu vērstā celtnes garenass it kā apliecina , ka ar Daugavu saistās svarīgākie latviešu vēstures un kultūras notikumi un ka viss, kas turpmāk risināsies šajā namā, būs tautas vēstures turpinājums. 2005. gadā pie Vienības nama virs teātra ieejas durvīm tika novietots atpakaļ padomju režīma laikā noņemtais uzraksts,, Vienības nams”.