Šobrīd Daugavpilī

Baznīcu kalns

Pēdējo reizi informācija atjaunota 01.08.2018, 14:27

Ikvienam ceļotājam, kas vēlas apskatīt Daugavpili, noteikti jāapmeklē Baznīckalns, vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami - Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle, Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīca, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca un 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams.

Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle - Vietā, kur šobrīd atrodas katedrāle, 1866. gadā armijas vajadzībām tika uzcelta dzelzs baznīca. Pēc Polockas eparhijas vadības rīkojuma 1904. gadā šo baznīcu pārcēla uz Jersiku (Preiļu rajons). Katedrāle uzcelta 1905. gadā. No 1925. gada dievnamam bija divas draudzes - latviešu un krievu. 1938. gadā dievnamā tika iesvētīts Jersikas bīskaps Aleksandrs un baznīca kļuva par jaunā bīskapa mītni, tādejādi nosaukumā iegūstot apzīmējumu - katedrāle. Katedrāles ēka ir ļoti izteiksmīga: ēkas paaugstinātās vidusdaļas austrumu galā uz taisnstūra pamatnes izbūvēti 5 tornīši, pavisam ir 10 torņa kupoli, daļa no tiem - zeltīti, virs ieejas ir zvanu tornis; tās ārējā veidolā izmantoti dekoratīvie ķīļveida arkas elementi, dzegas, kolonnas. Virs ieejas baznīcā novietots Kristus attēls. Katedrālē uz sienām ir gleznojumi. Ikonostasa karkass darināts no pulēta ozolkoka. Pastāv viedoklis, ka ikonostasa ikonas ir Viktora Vasņecova gleznoto ikonu (atrodas Sv. Vladimira katedrālē Kijevā) kopijas.

Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīca - arhitekts Vilhelms Neimanis. Dievnama pamatakmens likts 1891. gadā. Baznīca ievētīta 1893. gadā. 1941. gadā baznīcā notika ugunsgrēks un tā izdega. 1941.-1943. g. to daļēji atjaunoja. Pēc Otrā pasaules kara draudze baznīcā varēja izmantot tikai bijušo kapelas telpu. 1975. gadā vietējās varas iestādes atsavināja arī kapelu. Padomju gados dievnamā bija gan noliktava, gan bokseru sporta klubs. 1985. gadā ēka cieta ugunsgrēkā. savu baznīcu draudze atguva 1992. gadā un pamazām uzsāka remontdarbus. Dievnamā uzstādīti soli un altāris (projekta autore Maija Avota, altāri veidojuši Ogres amatniecības vidusskolas audzēkņi). Dievnams veidots neogotikas stilā. Tam ir asimetrisks plānojums un viens tornis. Ēka celta no sarkaniem ķieģeļiem.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca (1905.). Teika stāsta, ka baznīcas pašreizējās atrašanās vietā bijis ezers, kurā noslīkušas bagāta tirgoņa dievbijīgās meitas. Viņš ezeru nosusinājis un tā vietā licis uzcelt baznīcu ar diviem torņiem. Baznīcas ēku projektējis arhitekts Vilhelms Neimanis. Pēc viņa projekta Daugavpilī celta arī luterāņu un Grīvas katoļu baznīca. Dievnama divu torņu fasāde ar slaidajiem torņiem veidota neobaroka formās. Baznīcā atrodas Lurdas Dievmātes kapela. Baznīcas interjerā ievietota Bartolomē Estebana Muriljo gleznas "Bezvainīgā Dievmāte" kopija (autors - Pēterburgas mākslinieks Aleksandrs Sergejs Borvaskis). Dievnamā atrodas poļu ērģeļu būvētāju darinātās Latvijā lielākās ērģeles (1909).

1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams - Daugavpils 1. vecticībnieku draudze ir viena no lielākajām visā Latvijā. Dievnams iesvētīts 1928. gadā par godu Dievmātes dzimšanai un Sv. Nikolajam. Otrajā pasaules karā apšaudes laikā dievnams nodega, saglabājās tikai mūra sienas. Pēc kara lūgšanu namu atjaunoja. 1983. gadā tika veikts dievnama remonts un jauna - sešu rindu ikonostasa uzstādīšana. Dievnamā liels skaits ikonu. Īpaši nozīmīgas ir Viļņas ikonu meistara Ivana Mihailova ikonas- "Dievmātes piedzimšana" un "Sv. Nikolajs". Dievnama ikonas datējamas ar 19. un 20. gs, bet ir arī daži 17. un 18. gs. darinājumi.  Daugavpils 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nama īpašumā kopumā ir vairāk nekā 30 grāmatu, kas tapušas no 1575. līdz pat 1909. gadam.