Šobrīd Daugavpilī

IESAISTIES!

Pēdējo reizi informācija atjaunota 09.07.2021, 14:18

Iesaisties!

Jau gandrīz 100 daugavpiliešu un latgaliešu dalījušies savās pārdomās un video stāstos, ko viņiem nozīmē kopīga valoda.

Un ko tā nozīmē Tev?

Kļūsti arī Tu par Daugavpils stāsta stāstītāju un atbalstītāju ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas godu!

  • Uzraksti, uzzīmē vai pat izdziedi, izdejo un izrēķini ... ko Tev nozīmē kopīga valoda, kas ir tā "valoda", kura Tevi vieno ar draugiem, Daugavpili, Latgali un pasauli?
  • Varbūt Tev pašam ir sava īpaša radošās izteiksmes valoda? Jeb varbūt vēlies mūs atbalstīt veltot savas zināšanas, talantu vai brīvo laiku Daugavpils 2027 pieteikuma popularizēšanai un pasākumu veidošanai?

Reģistrējies Daugavpils 2027 vēstnieku un brīvprātīgo programmā!

EKG pieteikuma izstrādes darba grupas koordinatore Diāna Soldāne 

"Mēs lepojamies ar savu daudzveidību, tāpēc arī ir tik svarīgi iemācīties ne tikai runāt kopīgu valodu, bet arī sadzirdēt vienam otru, pieņemt dažādus viedokļus un radīt tādu vidi, kur visi kopā jūtamies piederīgi savai pilsētai un novadam."

 

 Filoloģijas doktore, Daugavpils Universitātes profesore, Atzinības krusta komandiere Elina Vasiļjeva

"Kopīgā valoda ir komunikācija visos iespējamos veidos - "runā" ķermenis, "runā" telpa, "runā" klusums. Kad mēs runājam, mēs skatāmies viens uz otru un, ja esam viens otru sapratuši, sadzirdējuši un pieņēmuši katra dažādību - skatīsimies vienā virzienā."

 

Dzejniece, goda daugavpiliete Faina Osina

"Daudznacionālā Daugavpils literatūra skan dažādi, bet runā kopīgā labestības, draudzības, mīlestības un pilsētas vēstures valodā. Valoda ir upe, kura sadala laiku pa notīm."

 

Flautiste kamerorķestrī "Daugavpils Sinfonietta" un pedagogs Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola Dārta Stašāne 

"Kopīgā valoda ir saprašanās ar līdzcilvēkiem, citu tautu un kultūru pārstāvjiem. Daugavpilī un Latgalē man ir daudz mīļu cilvēku, ar kuriem runājam kopīgā - sirds valodā. Bet galvenā manas radošās izteiksmes valoda ir mūzika un deja, ar kuras palīdzību es varu uzrunāt ikvienu."

 

Aglonas Maizes Muzeja saimniece Vija Kudiņa

"Ja ir savstarpēja cieņa, valoda nav šķērslis. Ja mūsu dvēseles ir radinieces, tad Saprotamies runājot arī katrs savā valodā. Ja esam uz viena viļņa, ja skatāmies vienā virzienā, tad valoda mums ir kopēja - sirds valoda."

 

ES finansēto projektu ieviešanas eksperte, kultūras projektu vadītāja un folkloras kopas "SVATRA" vadītāja Sarmīte Teivāne

"Dzīvojot Daugavpilī esmu sapratusi, ka aizvien šī pilsēta man ir iespēju un izaicinājumu pilna. Savukārt, lai visas idejas īstenotos, ir svarīgi atrast kopīgu valodu, kas nāk no cilvēka sirds uz cilvēka sirdi."

 

Daugavpils Inovāciju centra izglītības eksperte Viktorija Kozlovska

"Manās mājās - Daugavpilī tautību un valodu daudzveidība ir vērojama ik uz soļa. Daugavpilietis uz ielas un tirgū vienā mirklī spēs pārslēgties no krievu uz latviešu, poļu vai lietuviešu valodu. Tolerance un kopīgas valodas pamati te nav jaunums, tie veidojušies gadsimtiem."


Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes prāvests Andris Ševels

"Esmu Dievam pateicīgs, ka dzīvoju Daugavpilī. Mūsu pilsētas lielākais dārgums ir cilvēki, dažādu kultūru un valodu daudzveidība, kas mūs bagātina. Arī draudzes dievkalpojumi notiek latviešu, latgaliešu, poļu, krievu valodā. Kultūru dažādība māca dzīvot mierā un saticībā. Tāpēc ikdienā jauksim mūrus, kas atdala un celsim tiltus, kas mūs vieno!"

 

Eiropas Lauku attīstības novērtēšanas palīdzības dienesta novērtēšanas metodiskā atbalsta vadītājs Valdis Kudiņš 

"Mana pirmā apzināšanās, ka cilvēki un vieta var izpausties dažādās valodās radās tieši Daugavpilī. Te pārliecinājos, ka visām valodām ir vieta un iemesls koppastāvēšanai, un tejpat katrai atsevišķi krāšņoties savā izpausmes burvībā. Tomēr kopīgo valodu mēs rodam sirdīs."

 

Daugavpils Ukraiņu biedrības "Mrija" vadītāja Nadežda Stahovska

"Kopīgā valoda ir jebkuras nācijas dziesmas un kultūra. Galu galā mēs vispirms saprotam dziesmu ar sirdi, ar acīm redzam izpildītāja noskaņojumu un tas tiek nodots skatītājam. Šī ir valoda, kas vieno Daugavpils iedzīvotājus, var teikt, visu Latviju, šī ir īpaša RADOŠĀS IZTEIKSMES VALODA."

 

Biedrības"LgSC" vadītāja Edīte Husare

"Kopīga valoda man vienmēr ir ļoti patīkama siltuma sajūta. Lai arī kurā pasaules malā es būtu, kad dzirdu kādu valodu, kuru saproti, iekšā kļūst tik silti! Jo runā tāpat, jo savējais. Arī radot un darot tepat, Latgalē, - kad dzirksteļo viena darīšanas uz priekšu valoda, tad ir silti, darbi vedas, tad viss izdodas!"

 

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs, mākslinieks Māris Čačka 

 "Kopīga valoda - tie ir kolēģi, draugi, ģimene. Cilvēki. Es savu kopīgo valodu ar cilvēkiem rodu un veidoju tiešā dialogā un dialogu turpinājumos caur saviem lielformāta audekliem mākslā."

 

Daugavpils 12.vidusskolas skolniece Līva Liepiņa

"Kopīga valoda ir spēja saprast no viena acu skatiena labāko draudzeni, mammas pausto dzīves atziņu, mīļotā cilvēka teikto. Kopīgajā valodā runā mūsu pašu svarīgākie un tuvākie cilveki, tā atvieglo mūsu katra dzīvi."

 

Etnomūziķis un radio personība Ēriks Zeps

"Latgales vide un kultūra pati par sevi parāda veiksmīgu mijiedarbību- šeit kopā dzīvo tik daudz kultūru, tik daudz valodu. Kopīgu valodu Latgalē var atrast neatkarīgi no tituliem"

 

Horeogrāfs, VPDK DZIGA vadītājs, Dziesmu un deju svētku virsvadītājs Ilmārs Dreļs

"Kā dejotājs, mūziķis, teātra aktieris esmu piedalījies vairākos starptautiskajos festivālos. Esmu pārliecinājies, ka pasauli vieno viena kopīga valoda un tā ir KULTŪRA. Sazinoties šajā KULTŪRAS valodā pazūd visas robežas - politiskās, sociālās utt. Mani fascinē Pasaules dažādība, kur esam vienoti kopējas KULTŪRAS valodā."

 

Bozoviču ģimene

"Kopīga valoda ir tad, kad saprotamies no pusvārda vai no acu skatiena, kad atbalstām viens otru, uzmundrinam, kopā veicam darbiņus un kopā svinam svētkus!"

 

Daugavpils teātra aktrise Inese Ivulane:

"Ir brīnišķīgi un ļoti vērtīgi zināt vairākas svešvalodas un lietot tās, sagaidot ciemiņus pie sevis Daugavpilī, vai arī droši doties pasaulē ar valodu zināšanām kabatā. Bet manuprāt, lai cilvēki saprastos, ir vajadzīgas vēl trīs labas lietas -
1. Nevis skatīties, bet redzēt;
2. Nevis klausīties, bet dzirdēt;
3. Nevis saprast, bet sajust."

 

Daugavpils Valsts ģimnāzijaRadio raidījuma ''Sadzirdi gleznu'' komanda: Anete, Dainis un Krista 

"Kopīga valoda ir tā, kas spēj vienot un palīdzēt cilvēkiem radīt kaut ko jaunu kopā. Valoda ir arī māksla, ar kuras palīdzību mēs izpaužam savas domas, jūtas un idejas."

 

Balvu Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule

"Var mēģināt runāt pirmajam un gaidīt, vai tevi sapratīs un pievienosies. Var klausīties un mēģināt pievienoties. Var nol aisties vai pacelties līdzi. Būt savējam starp savējiem. Kopējas vērtības, nemitīgi jaunas zināšanas, izpratne par rīcību... Paskaties acīs un redzi,ka ir kopēja valoda. Klusējot, bez vārdiem!"

 

Planētas ZEME iedzīvotājs Māris Susejs

"VALODA ir kā radiostacijas frekvence, kura uzrunā tevi ar skaņu, vēstījumu un piederību tavai cilvēku kopai. Sadzirdot skaņas vibrāciju gaisā, tu zini, ka tā ir tava dvēseles valoda-valoda, kas tevi spārno, triec pret zemi un padara par neatkārtojamu sabiedrības sastāvdaļu. Pieslēdzies un sadzirdi savu dvēseles RADIOSTACIJU ,,VALODA-2021FM" !!!

 

Daugavpils Vienības nama kolektīvs

Daugavpils Vienības nams runā valodā, kas izskan mūzikā, dejā, daudzveidīgās radošās aktivitātēs un vieno tik dažādos daugavpiliešus, kam būtiska kultūra un tajā rodamā pašizpausme. Kopīgi darām, runājam un radām!

 

Vārkavas novada Kultūras centra vadītājs Andris Lazdāns

"Man kopīga valoda nozīmē saprasties ar cilvēkiem no pus vārda, lai arī kādā valodā mēs sarunātos. Cilvēki ikdienā sev uzliek nepārvaramas barjeras. Man šķiet, ka caur daudzpusīgiem kultūras notikumiem mēs šīm barjerām liksim izgaist."

 

Sikspārņu gids Ainārs Pankjāns

Valoda ir līdzeklis, ar kur mēs spējam aizraut un likt atklāt jaunus apvāršņus citiem un paši sev. Savukārt kopīga valoda mēdz būt arī klusuma mirklis ar kādu cilvēku, kur mēs sadzirdam viens otru. Mēs varam komunicēt dažādās valodās, bet visām šīm valodām ir viens mērķis – radīt kopīgu valodu.

 

Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” dibinātāja, Daugavpils Universitātes viesdocētāja Žanete Grende

"Kultūra ir ne tikai viss tas, kas paliks pāri, kad mēs nomirsim, bet arī veids, kā mēs viens ar otru sarunājamies. Kultūras izzināšana un baudīšana ir vienotas valodas sakņu sistēma. To izjūtu gan darbos ar studentiem no dažādām pilsētām, gan sarunās ar pasaules pilsoņiem."

 

Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītājas vietniece kultūras un sporta jautājumos Iveta Tiltiņa

"Kopīgā valoda, tā ir spēja sajust vienam otru, sapratnes veidošana dažādos veidos- mūzikā, mākslā, dziesmā, dejā, sarunās un vienkārši klātbūtnē."

 

Trompetists, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļas vadītājs Gints Ratnieks

"Valoda ir mūsu domu un jūtu atspulgs, kopīga valoda – šī atspulga saskatīšana citos. Mana vistuvākā valoda ir mūzika. Lai gan šī valoda bieži vien runā bez vārdiem, tā, manuprāt ir viens no spēcīgākajiem izpausmes veidiem, kas uzrunā un vieno."

 

JIC "Kvartāls" jaunatnes lietu speciāliste un Līvānu novada novada tūrisma speciāliste Ilze Stivriška

"Valoda ir kultūras ceļvedis, tā stāsta, no kurienes cilvēks nāk un uz kurieni tas dodas. Priekš manis, manas valodas robežas nozīmē manas pasaules robežas. Bezgalīga iespēja mācīties un izzināt citu kultūras, komunicēt savā un arī starptautiskā vidē. Valoda ir mana aizraušanās."

 

Māsiņas Elza un Ance Korsietes

"Mums ļoti patīk dzīvot Latvijā. Mēs mīlam savu pilsētu, jo te ir mūsu ģimene, daudz draugu, dažādas valodas un protams, skatuve."

 

Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja Inga Žirgule

"Ne velti latgalieši saprašanos apzīmē ar teicienu: “atrast kūpeigu volūdu”. Mana saprašanās valoda ar cilvēkiem un pasauli ir aizrautība un enerģija, atvērtība priekam un kaislība dzīvot kultūrā." 

 

Daugavpils pilsētas 26.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Arvita Jukša

"Meklējot kopīgu valodu, pirmais un svarīgākais solis, manuprāt, ir pieņemt un cienīt sarunu biedru, viņa viedokli un pieredzi. Kopīga valoda nenozīmē, ka mēs izvēlamies kādu vienu valodu kā saskarsmes līdzekli, tā ir mūsu spēja, runājot katram savā valodā, klausoties un saprotot vienam otru, kopā strādāt un atpūsties, veidojot labāku mūsu kopīgo sabiedrību un pasauli."

 

Līvānu novads domes priekšsēdētājs Andris Vaivods

"Latgale ir tik skaisti daudzveidīga, un kopīga valoda ir spēja šajā daudzveidībā saprast un pieņemt otru cilvēku, lai arī kādā valodā viņš runātu, lai arī kādas tautības vai reliģiskās piederības viņš būtu, jo viņš ir mūsējais. Mūs visus vieno Dzimtene, piederības sajūta un mīlestība pret savu zemi, kur dzīvojuši un strādājuši mūsu senči."

 

Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina

"Mēs – latgalieši, latvieši, līvi sēļi, poļi, krievi, baltkrievi, ukraiņi, vācieši, igauņi, lietuvieši, angļi, romi – esam radījuši brīnišķīgu valodas pilsētu gan Daugavpilī, gan visā Zilo ezeru zemē – mūrējot akmentiņu pie akmentiņa. Mēs apvienojam vārdus un pludinām, radām no jauna un pazaudējam, meklējam un atrodam, bet galvenais – lietojam, neļaujot tiem pārvērsties pilsdrupās."

 

Aglonas Kultūras centra vadītāja Gunta Gulbe-Kalvāne

"Nav svarīgi, kādā valodā runājam, kādi katram uzskati un pārliecība. Ja runājam sirds valodā, tad esam uz viena viļņa un valoda nav šķērslis. Latgaliskā sirsnība, vienkāršība un patiesums ir kopīgās valodas atslēga."

 

Daugavpils poļu biedrības “Promieņ” locekle Vanda Baulina

"Poļu valoda - manu vecāku dzimtā valoda ir manas esības stiprais pamats. Tā piešķir manai dzīvei īpašu kolorītu, kad savijos ar dažādu etnisko grupu un konfesiju ģimenes locekļiem un draugiem krāšņā dzimtās pilsētas, Latgales, Latvijas un Eiropas tautību vainagā." 

 

Daugavpils 10. vidusskolas direktore Valija Salna

"Kopīga valoda ir kopīgas vērtības, kas ir pamats visam! Tas ir godīgums, čaklums, cieņa, mīlestība vai vienkārši draudzīgs smaids – šo valodu bērni iemācās no saviem vecākiem, šo, visai cilvēcei saprotamo vērtību valodu, mēs mācām skolā.
Kopīgā vērtību valoda ir harmonija attiecībās, veiksme darbā, motivācija izaugsmei…"

 

Baltkrievu kultūras centra vadītāja Zhanna Romanovska

"Daugavpils pilsētas iedzīvotājiem ir kopīga universāla kultūras valoda, kurā mēs visi lieliski runājam bez vārdiem un saprotam viens otru, tas ir smaids. Atklāts, priecīgs, labvēlīgs, saprātīgs, patiess smaids – tas pozitīvais vēstījums cilvēkiem un pasaulei, kurš atver dvēseles, durvis un robežas."

 

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra galvenā kolekcijas glabātāja Zane Melāne

"Daugavpils ir vēstures paradigmu, kultūru, reliģiju un personību krustpunkts. Kopīga valoda te tiek meklēta diplomātijā, tolerancē un sirsnīgā smaidā!"

 

Latgales Centrālā bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centra vadītājs Raivis Mileiko

"Mēs bieži vien aizmirstam, ka valodai un vārdiem ir milzīgs spēks. Tie vienā mirklī spēj apgriezt mūsu pasauli kājām gaisā. Un tikpat ātri, atrodot ar kādu kopīgu valodu, apgriezt to atpakaļ. Valoda ir kā tilts, kā dziesma, kas spēj vienot pavisam nepazīstamus cilvēkus jebkurā pasaules malā."

 

Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes kultūras metodiķe Karīna Demko-Senkāne

"Valoda - tautas dvēseles spogulis, kas atspoguļojas vairāku paaudžu garumā. Kopīgā valoda mums liek atgriezties pie savas tautas saknēm, atgūstot pašapziņu un savu identitāti."

 

Krievu kultūras centra vadītāja Nataļja Kožanova

"Kopēja vēsture, kopīgi prieki un bēdas, kopīgi pārbaudījumi un sasniegumi veido unikālu valodu, kurā runā visi Daugavpilī dzīvojošie. Tā jebkurš pilsētnieks Dubrovina vārdā sadzirdēs strūklakas troksni un kastaņu lapu čaukstēšanu, bet "kaija" mums ir ne tikai skaļš putns, bet arī pilsētas robeža."

 

Latgales Centrālās bibliotēkas vadītāja Jeļena Šapkova

"Valodā kā spogulī tiek atainota katras tautas dvēsele un dzīves gudrība. Grāmatas ir šīs gudrības kvintesence. Lasot mēs ne tikai izzinām pasauli, bet mācāmies izjust empātiju, ieraudzīt gaismu un patiesību un sasniegt galveno mērķi – saprast un pieņemt citu..."

 

Daugavpils ebreju kultūras biedrības vadītāja Riva Urjutova

"Man komunikācijas valoda nav tikai tā, kurā es runāju. Šī ir arī mākslas valoda, arī žestu un uzskatu valoda. Piemēram, dejojot emocijas var izteikt vairāk nekā tūkstošiem vārdu. Reiz Izraēlā es vēroju bērnu sarunu bērnudārzā. Bērni runāja dažādās valodās, bet lieliski saprata viens otru. Mums pieaugušajiem ir jāņem piemērs no bērniem." 

 

 Daugavpils Marko Rotko Mākslas Centra izstāžu kuratore Tatjana Černova

"Kopīgas valodas meklēšana ir neatņemama kultūras un mākslas procesu sastāvdaļa. Komunikācijā ar sadarbības partneriem un māksliniekiem no visdažādākajām valstīm tiek realizētas izstādes, kas jau pavisam citā līmenī – mākslas valodā – uzrunā skatītāju. Baudot mākslu, cilvēks ir atvērts sarunai ar tās autoru caur darbos atklātajām tēmām."

 

Keramiķe un pedagogs Una Gura

"Kopīga valoda Daugavpilī ir kultūra, man konkrēti keramika. Viss nozīmīgākais paliek uz virpas un veido skaistu trauku un negatīvais, nevajadzīgais ar centrabēdzes spēku tiek aizskalots nebūtībā."

 

Latgales Centrālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību vadītāja Jana Konopecka

"Kopīga valoda ir spēja ne vien runāt, bet arī klausīties un censties saprast. Tikai nometot aizspriedumu un stigmu važas, pārvarot izcelsmes un audzināšanas barjeras, mēs spējam saskatīt cita cilvēka unikālo būtību un atrast to kopīgo, kas mūs vieno, nevis šķeļ."

 

Krievu kultūras centra vadītāja vietnieks Jurijs Jermakovs

"Daugavpils ir daudznacionāla un daudz konfesionāla pilsēta. Raksturīgi, ja cilvēkam ir grūti runāt kādā no valodām, tad sarunu biedrs pāriet uz pieejamu valodu. Daugavpilieši ciena dažādu tautību kultūru un valodu, tādējādi cienot arī savu kultūru." 

 

Daugavpils pilsētas 26.pirmsskolas izglītības iestādes bērni un pedagogi

"Bērnība ir laiks, kad cilvēks mācās atrast kopīgu valodu ar draugiem, saprasties un vienoties par kopīgām vērtībām, sāk apzināties sevi kā sabiedrības daļu un saskatīt kopsakarības. Pieauguši mēs ar siltumu atceramies bērnībā brīvā dabā kopā ar draugiem pavadītās dienas, kad pavisam nebija svarīgi, kādā valodā katrs runājam. Kopīgi darbojoties dabā, mēs iepazīstam viens otru un pasauli!"

 

Daugavpils poļu kultūras centra vadītāja Žanna Stankeviča

"Mūs visus vieno smaids, mūzika, dziesmas un dejas, cilvēks to visu saprot ar sirdi, neatkarīgi no tā, kādā valodā viņš runā katru dienu. Cilvēkiem, kuri vēlas kaut ko radīt kopā, nav šķēršļu!"

 

Ludzas novada izpilddirektors Sergejs Jakovļevs

"Kopīga valoda, gluži kā viens no Latvijas senākās pilsētas Ludzas simboliem - atslēga - atver jaunu attīstības posmu, paver jaunus horizontus, sniedz jaunas zināšanas un ļauj iepazīt unikālus cilvēkus ar savu stāstu."

 

Krievu kultūras centra projektu vadītāja Gaļina Ivanova:

"Saskaņā ar leģendu, cilvēces vēsturē jau bija pieredze sazināties vienā valodā, bet cilvēki nespēja novērtēt šo greznību. Gadsimtiem vēlāk Daugavpils ieguva vēl vienu šādu iespēju - unikālu pilsētu, kuras iedzīvotāji runā dažādās valodās, bet viegli saprot viens otru. Atliek tikai novērtēt, lepoties un lolot šo vēstures dāvanu."

 

Preiļu novada kultūras centra vadītāja vietniece Silvija Kurtiņa

"Daba ir lielisks mākslinieks, kura ,,VALODA'' aizrauj ar savu apbrīnojamo izteiksmi. Pavasarī gan Latvijā, gan daudzos pasaules parkos ziliem ziediņiem zied NEAIZMIRSTULĪTES. Tās uzrunā katru no mums, aicinot dzīvot ilgojoties, dodot un dodot mīlestību un atbalstu tiem, kuri blakus."

 

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova:

"Ticu, ka kādreiz par cilvēces kopīgo valodu kļūs Savstarpējās Cieņas valoda. Manuprāt, tās ābece ir drosme uzņemties atbildību par sevi un saviem darbiem un vēlme saprast un pieņemt citādo. Apgūt šo valodu nav viegli, bet citas izvēles mums vienkārši nav, ja vēlamies dzīvot, nevis būt."

 

Līvānu novada domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Indra Upeniece:

"Kopīga valoda nav tikai vārdi. Tas var būt skatiens, smaids, žests, pieskāriens, kas ļauj sajust, ka esi saprasts. Tā ir līdzīga pasaules uztvere. Kopības izjūta un izpausme caur mākslu, mūziku, literatūru."

 

Viļakas jauniešu iniciatīvu centra vadītāja Madara Jeromāne:


"Kopīga valoda ir valoda, ko reizēm saprot pat bez vārdiem. Saprot savējie. Tie, kuriem ir līdzīgas vērtības un kurus vieno emocionāla saikne. Lai ikviens no mums jūtas piederīgs savai vietai un kopienai un spēj ne tikai dzirdēt, bet arī ieklausīties savos tuvākajos!"

Daugavpils 10. vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotāja Marina Halimone:

"Valodu var salīdzināt ar tiltu, kas tiek būvēts no cilvēka uz cilvēku, no paaudzes paaudzē. Prasmīgi uzbūvēta struktūra savieno prātus un sirdis, iedvesmojot radošu ideju radīšanu. Tehniskās nepilnības konstrukcijā, tāpat kā paceļamais tilts, atstāj cilvēkus dažādos polos, nolemjot uz vientulību un radošu sterilitāti. Veidojiet tiltus!"

 

Dagdas novada Kultūras centra vadītāja Inese Plesņa:

"VALODA, kas vieno mani ar draugiem, Daugavpili, Latgali un pasauli ir mākslas un dažādo valodu izteiksmes līdzekļu mijiedarbība. Dažādās valodas ir mūsu Latgales bagātība, mūsu kultūras un sapratnes ceļš. Esmu pārliecināta, ka tieši spēja izprast citas kultūras, zināt valodas ir mūsdienu eiropieša identitātes galvenais saturs."

 

Rēzeknes novada kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne:

"Pasaulē runā apmēram 6000 valodās. Mēs spējam vienā valodā kopīgi izdziedāt vienu dziesmu, izdejot deju un lipināt māla piku. Tā ir mūsu kopīgā kultūras valoda, kurā saprotam viens otru."

 

"Kopīgas valodas tēmu tagad saskatu ik uz soļa . Un esot Antibās, Vidusjuras reģionā, kur meklējami Lingua Franca pirmssākumi, sūtu sveicienus Daugavpils 2027 komandai un atbalstītājiem pieteikuma aizstāvēšanas dienā.
Galvenais bija process, un tagad tam ir turpinājums visapkārt un ik uz soļa! Esmu domās, lai šis process turpinās!" 
 
 
Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes asoc. profesore, Latvijas Nacionālā opera un balets soliste Ilona Bagele:
 
"Nav svarīgi kādā valodā runā cilvēks -kopīga valoda ir emocijas, domas, darbi, radošās izpausmes. Mana saziņas valoda ar pasauli ir mūzika un tai nav robežu! Dziedot visspilgtāk varu uzrunāt pasauli izsakot visas savu emociju gradācijas. Tieši dziedātājam ir šī unikālā iespēja ar dziesmas palīdzību runāt visās valodās un izprast katras tautas emocionālo un etnisko paleti."
 
"Valoda nav tikai zīmju kopums vai signāls, kurš tiek nodots. Tas ir process, kurš kļūst par vērtību tikai tad, kad nodotais vēstījums tiek uztverts. Savukārt kopīga valoda ir tas, kas vieno neatkarīgi no lokācijas. Tās ir kopīgas vērtības. Mīlestība padziļinātas psiholoģijas nozīmē jeb vienojošs spēks, kuru Z. Freids bija nosaucis par libido – tieksmi, kura vieno visu – cilvēku ar pasauli un citiem cilvēkiem."
 
 
Lūznavas muižas - Luznava Manor pārvaldniece Iveta Balcune:

"Valodas ir mans prieks un laime, tās mani vieno ar draugiem, domubiedriem, kolēģiem tuvumā un tālumā, ikdienā lietoju latgaliešu, latviešu, krievu, vācu un angļu valodu, bet pāri visam mūs vieno Kopīgā "Domu, uzskatu, emociju jeb sirds valoda".

 

Vārkavas jauniešu lietu speciāliste Eva Kondavniece:

"Kopīga valoda ir kā kartes, kura aizved pa īstajiem ceļiem gan dzīvē, gan kultūrā. Uz kurieni? Tur, kur ir draugi, ģimene, radi, darba biedri, kas ikdienā sarunājas latgaliski. Latgaliešu valodā teiktie vārdi visās pasaules malās silda gan sirdi, gan dvēseli. Viesmīlīgi aicinot ciemos uz tēju, sirsnību un sarunām – sirds valoda."