LATGALES ĒRĢEĻU DIENAS 2023. Koncertmeditācija “SVĒTĀ MĪLA”.

01. Jūnijs

18:30

Daugavpils Dieva Žēlsirdības Romas katoļu baznīca (Višķu iela 36)

SVĒTĀ MĪLA –  festivāla Latgales ērģeļu dienas koncertmeditācija, kur mijiedarbojas mūzika un vārds – gan dziedāts, gan runāts, veidojot telpu pārdomām par ikvienam cilvēkam svarīgo tēmāu – MĪLESTĪBU visās tās daudzveidīgajās šķautnēs, taču vienmēr kā nemainīgi svētu Dieva atspulgu mūsos – Viņa radītajos cilvēkos zemes virsū.

LARISA CARJKOVA beigusi Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžas klavieru klasi. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, 2005. gadā iegūstot bakalaura grādu klavierspēlē (doc. Jura Žvikova klase) un 2009. gadā bakalaura un maģistra grādu ērģeļspēlē (prof. Tālivalža Dekšņa klase). Socrates Erasmus programmas ietvaros studējusi Štutgartes Mūzikas un drāmas augstskolā profesora Ludgera Lomaņa un profesora Jona Laukvika klasēs. Meistarību papildinājusi XI Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk Zviedrijā (2006), Štutgartes ērģeļu akadēmijā (2010), VI Starptautiskā Ērģeļu vasaras akadēmijā Viļņā (2011), X Crescendo jauno mūziķu vasaras akadēmijā Ungārijā (2013) un citur, pie tādiem ievērojamiem ērģelniekiem kā Ton Koopman, Karin Nelson, Joris Verdin, Gary Verkade, Joel Speerstra, Francois Espinas, Ligita Sneibe. Par spilgtu radošu darbību ir apbalvota ar mācītāju Dr. A. Gaides un prāv. I. Gaides Mūzikas balvu (2007).

2010. gadā kopā ar savu novadnieci, ērģelnieci Gunu Kisi, iedibinājusi ikgadēju tradīciju dzimtajā Latgalē – labdarības festivālu “Latgales ērģeļu dienas”. Festivāla mērķis ir attīstīt ērģeļkultūru Latgalē, kā arī vākt līdzekļus Latgales ērģeļu restaurācijai.

JURIS VIZBULIS muzikālās gaitas sācis Alsungas mūzikas skolā kā pianists. Jelgavas mūzikas koledžā pievērsies vokālajai mākslai un 2009. gadā absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu pie asoc. prof. Andžellas Gobas.

Dziedātājs regulāri koncertē Latvijā un ārvalstīs, piedāvājot klausītājiem garīgās mūzikas programmas balsij un ērģelēm, kā arī kamermūzikas koncertus. Sadarbībā ar franču ērģelniekiem jau trešo gadu pēc kārtas notiek viņa koncerti Francijas baznīcās.

Jura Vizbuļa nozīmīgāko operlomu repertuārā ir Bastjēns (V. A. Mocarta opera Bastjēns un Bastjenna) un Herolds (kameropera Līsistrate pēc Aristofāna lugas), kā arī Latvijas Nacionālajā operā interpretētais Tamino (V. A. Mocarta Mazā burvju flauta), Trikē (P. Čaikovska Jevgeņijs Oņegins) un Alfrēds (J. Štrausa Sikspārnis). Juris Vizbulis dziedājis tenora solo Kamila Sensānsa Ziemassvētku oratorijas, Marka Antuāna Šarpantjē Te Deum, kā arī Riharda Dubras Ziemassvētku kantātes atskaņojumos Rīgas baznīcās. Dziedātāja repertuārā arī lomas mūziklos: Tonijs (L. Bernsteina Vestsaidas stāsts) un Mariuss (K. M. Šēnberga Les Misérables), abus producējis BT1, kā arī Jāzeps E. L. Vēbera mūziklā Jāzeps un raibais sapņu mētelis Dailes teātrī.

Kopā ar mūziķiem, veidojot kopīgu mūzikas un vārda Stāstu, meditēs Pr. AIGARS BERNĀNS.

Ieeja par ziedojumiem