Vai asi priekšmeti atkritumu maisos ir tikai atkritumu apsaimniekotāja darba drošības jautājums? Pilsētas ziņas

Bieži vien sadzīves atkritumu radītājs, jeb klients, it īpaši privātmāju sektora iedzīvotājs, nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanai izvēlas atkritumu apsaimniekotāja piedāvāto iespēju – marķēto plastikāta maisu. Neskatoties uz to, ka plastikāta maisu lietošana atkritumu savākšanai nav ne ekoloģiskākā, ne ekonomiski pamatotākā izvēle, daudzi pašvaldības iedzīvotāji tomēr uzskata, ka viņu radītie atkritumi pēc apjoma ir pārāk nelieli, lai atkritumu apsaimniekotājam pieteiktu bezmaksas lietošanā nododamu konteineru ar tilpumu 0,12 m³, tāpēc veic regulāru maisu iegādi, kas nereti pašiem atkritumu radītājiem un arī apsaimniekotājam rada problemātiskas situācijas.               
Kā viens no galvenajiem mīnusiem atkritumu maisu lietošanā ir tā izgatavošanā izmantojamais salīdzinoši viegli deformējamais materiāls – plastikāts. Ir salīdzinoši grūti atkritumu maisā ievietot tikai tādus atkritumus, kas nebūtu ar asākām malām vai stūriem, neizraisot maisa bojājumu. Nereti sadzīves atkritumos nonāk arī saimnieciskās vai sadzīviska rakstura darbību rezultātā radušies ļoti asi priekšmeti, piemēram, sasisti stikli, šļirces vai asi metāla priekšmeti, kas arī pamatā rada atkritumu maisu deformācijas un kā rezultātā nereti tiek novēroti gadījumi, kad no saplēsta atkritumu maisa, putnu, klejojošu dzīvnieku vai vēja ietekmē, rodas apkārtējās teritorijas piesārņojums ar sīkas frakcijas atkritumiem. Teritorijas piesārņojums ar sadzīves atkritumiem nav nekas labs, tomēr vēl sliktāk ir tad, kad atkritumu apsaimniekotāja pārstāvji, veicot šo atkritumu maisu savākšanu, bieži vien apdraud savu veselību, kad atkritumu maisos esošie asie priekšmeti (stikla lauskas, šļirces u.c.), neskatoties, uz speciālo apģērbu, cimdiem u.c. aizsarglīdzekļiem, rada apdraudējumu sadzīves atkritumu savākšanas operatora pārstāvjiem.                                                                                
Protams, saprotams, ka katram iedzīvotājam, kas lieto šos plastikāta atkritumu maisus, īpaši nerūp savāktā atkritumu maisa konsistence vai tālākie notiekošie procesi ar šo konkrēto atkritumu maisu, tomēr, ja katrs nedaudz aizdomātos par to, kādas īstenībā smagas durtas un grieztas brūces tiek iegūtas, kad negaidīti tiek pārdurta āda ar asu priekšmetu un pat nezinot, cik smagi var inficēties konkrētais cietušais. Efektīgāk līdz apziņai šī informācija nonāktu varbūt tad, kad šo sadzīves atkritumu savākšanas operatora pārstāvju vietās vizualizētu savus radus, draugus, tuviniekus vai citus cilvēkus, kas, godprātīgi strādājot un pildot, savus amata pienākumus vienkāršas sagadīšanās pēc sadurtu pirkstus uz šļirces adatu vai asām stikla šķembām.      Ko mēs katrs varētu darīt situācijas uzlabošanai? Pirmkārt, nekad sadzīves atkritumos, it īpaši tajos, ko savācam plastikāta atkritumu maisos, nelikt iekšā izlietotas šļirces bez plastmasas aizsargapvalka. It kā vienkārša un elementāra lieta, taču izlietoto šļirču ievietošana to aizsargapvalkos ļoti efektīvi aizsargā pret kaitējuma nodarīšanu trešajām personām un minimizē iespējamos inficēšanās riskus, kas varētu rasties no saskarsmes ar šo atkritumu veidu. Otrkārt, maksimāli iespēju robežās sadauzītas stikla lauskas vai citus asus priekšmetus vajadzētu ietīt kādā izturīgākā materiālā, kas pie fiziska kontakta nepārplīstu un neradītu sagriešanās draudus.

Mūsdienās sabiedrība ir tendēta uz visaptverošu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un sadzīvē lietojamu preču ērtu izmantošanu, kā rezultātā, it īpaši ekonomiskās izaugsmes periodā, pieaug saražoto sadzīves atkritumu daudzums, attiecīgi pieaug arī savācamo nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums katram indivīdam. Mēs dzīvojam tādā laika nogrieznī, kad sadarbības un tolerances prasmes tiek augstu cienītas un vērtētas, tāpēc sabiedrības patērētāju kultūra pakāpeniski tiek aizstāta ar domājošu pārstrādātāju un otrreizējās izmantošanas kultūru, kas sevī ietver arī pamatdomu par atkritumu savākšanu, apsaimniekošanu videi draudzīgā veidā, tostarp arī minimizējot iepakojuma klātbūtni nešķirotajos sadzīves atkritumos. Ja katrs no klientiem pieturētos pie šādas domāšanas vadlīnijām, tad, pirmkārt, pareizāk sadzīves atkritumu savākšanā būtu izmantot tieši sadzīves atkritumu konteinerus, nevis maisus, kas nonākot atkritumu poligonā rada papildus atkritumu apjomu un, otrkārt, daudzus no iepriekš minētajiem bīstamajiem un asajiem priekšmetiem iepriekš atšķirojot un izmetot tiem paredzētajos šķiroto atkritumu konteineros (piemēram – sasistu pudeļu, burku u.c. pārstrādājamo stikla izstrādājumu lauskas) nerastos iespējamās saduršanās vai sagriešanas apdraudējuma situācijas.                                                                                                     
Kopumā var tikai piebilst, ka mūsu katra rokās ir veidot labvēlīgu vidi sev apkārt, tādējādi nodrošinot tādu dzīves kvalitātes modeli, kad ne tikai katrs domā par savu pašlabumu, bet aizdomājas arī par citiem. Cienīsim sevi un citus, kā arī aizdomāsimies par ekoloģiskajām vērtībām, jo vide ir tas, ko mēs paši veidojam un šajā izveidotajā vidē arī dzīvojam.

Informāciju sagatavoja:

SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija”