Daugavpilī notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīti pasākumi Pilsētas ziņas
Atceroties 1941. gada traģiskos notikumus, sestdien, 14. jūnijā Daugavpilī norisinājās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīti pasākumi. Rīts sākās ar dievkalpojumu un aizlūgumu Svētā Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīcā, kam sekoja piemiņas brīdis Andreja Pumpusa skvērā, bet pēcpusdienā, Daugavpils Valsts ģimnāzijas skolēni aicināja uz iestudējumu "Sibīrijas haiku" Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā.
Šogad aprit 84 gadi kopš pirmajām masu deportācijām, kad 1941. gadā tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Pēc oficiālajiem datiem no Daugavpils deportēti 672 cilvēki – 257 ģimenes ar 187 bērniem vecumā no dažiem mēnešiem līdz 16 gadiem. Taču patiesais deportāciju upuru skaits, visticamāk, ir vēl lielāks.
1941. gada 14. jūnijā Latvijas iedzīvotāji tika aizturēti, iesēdināti lopu pārvadāšanai paredzētos vagonos un nosūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Izsūtīšana notika galvenokārt pēc “šķiriskām pazīmēm” – arestēja tos, par kuriem bija ievāktas ziņas par “kontrrevolucionāru” darbību un “pretpadomju aģitāciju”. Deportāciju upuri bija Latvijas politiskā un ekonomiskā elite – pazīstami politiķi, augsta ranga valsts ierēdņi, armijas un policijas virsnieki, literāti, augstskolu mācību spēki, uzņēmēji, tirgotāji. Arestēto vidū daudz bija lauku iedzīvotāju, kurus represēja galvenokārt kā Latvijas aizsargu organizācijas biedrus. Deportācija skāra ne tikai konkrēto personu, bet arī tās ģimenes locekļus.
Izsūtītos ieslodzīja dažādās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta labošanas darbu nometnēs, kur pret tiem uzsāka izmeklēšanu, sagatavoja apsūdzības slēdzienus, kurus nosūtīja apstiprināšanai PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā apspriedē. Vairāk nekā 690 Latvijas iedzīvotājiem tika izpildīts nāvessods. Daļa arestēto, kuriem bija piespriests augstākais soda mērs, nomira vēl pirms nāves soda izpildīšanas. Ieslodzījuma vietās nomira vairāk nekā 3400 arestēto Latvijas Republikas pilsoņu. Izsūtīto reabilitēšana sākās pēc Staļina nāves. 1957. gadā PSRS vadība pieņēma lēmumu par izsūtīto atbrīvošanu no speciālā nometinājuma vietām. Tomēr atgriezties dzimtenē izdevās vien daļai.
Pieminot šos traģiskos notikumus, 14. jūnijā rītā notika dievkalpojums un aizlūgums Daugavpils Svētā Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīcā. Plkst. 11.00 Andreja Pumpura skvērā pie piemiņas akmens “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem” notika komunistiskā genocīda upuriem veltīts piemiņas brīdis, kurā piedalījās izsūtītie un viņu ģimenes locekļi, Daugavpils pašvaldības vadība un pašvaldības iestāžu pārstāvji, Zemessardze, Jaunsardze, Daugavpils kristīgo draudžu priesteri, kā arī pilsētas iedzīvotaji.
Savukārt pēcpusdienā Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā Daugavpils Valsts ģimnāzijas teātra pulciņš "Spēlmanītis" demonsrtrēja uzvedumu pēc Jurgas Villes grāmatas "Sibīrijas haiku" motīviem.
Pasākumus organizēja Daugavpils valstspilsētas pašvaldība un biedrības "Latvijas Politiski represēto apvienība" Daugavpils politiski represēto klubs.
