Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena Daugavpilī Pilsētas ziņas
4. jūlijs Latvijas vēsturē ierakstīts kā Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Atceroties traģiskos notikumus no 1941. līdz 1945. gadam, kad nacistiskais režīms okupētajā Latvijā nežēlīgi iznīcināja vairāk nekā 70 000 ebreju, piektdien pie Ebreju genocīda un Daugavpils geto upuru memoriāla Mežciemā norisinājās piemiņas pasākums.
Piemiņas pasākumā piedalījās Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes vadība. Ziedus pie memoriāla nolika arī Daugavpils nacionālo kultūras biedrību pārstāvji un citi pilsētas iedzīvotāji, izrādot cieņu un līdzjūtību ebreju kopienai.
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas datums izraudzīts, pieminot Lielās Horālās sinagogas un vēl četru Rīgas sinagogu nodedzināšanu 1941. gada 4. jūlijā, kas kļuva par aizsākumu nacistu okupācijas varas īstenotajam holokaustam.
Daugavpilī nacistu karaspēks ienāca jau 1941. gada 26. jūnijā un līdz ar pirmajām okupācijas dienām uzsāka Daugavpils ebreju iznīcināšanas kampaņu. Saskaņā ar 1941. gada 15. jūlija rīkojumu visiem ebrejiem bija jāpārceļas uz geto Daugavas kreisajā krastā. Pārsvarā geto ieslodzītie bija Daugavpils ebreji, bet vēlāk uz šejieni atdzina arī dažus tūkstošus ebreju no tuvākajām pilsētām un lauku apvidiem – Krāslavas, Grīvas, Višķiem, Indras, Kārsavas, Dagdas, Ilūkstes apriņķa un citām vietām, tai skaitā arī Lietuvas. Kopumā geto atradās ap 15 000 – 20 000 ebreju, no kuriem izdzīvoja mazāk par 100.
Arī piemiņas pasākuma norises vieta – Mežciems jeb kādreizējā Poguļanka, ir nozīmīga vieta holokausta vēsturē Latvijā. No 1941. gada jūlija līdz 1943. gada beigām te tika nošauti Daugavpils geto ieslodzītie ebreji. 1991. gada 10. novembrī šajā vietā tika atklāts Ebreju genocīda un Daugavpils geto upuru memoriāls.
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas pasākums Daugavpilī ir būtisks atgādinājums par mūsu kopīgo vēsturi, tās traģiskajiem notikumiem un nepieciešamību aizstāvēt cilvēktiesības un cilvēcību arī mūsdienās.
