«Inženieru arsenāla» entuziasti: Bolšakovu ģimenes mantojums Pilsētas ziņas

Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centrs “Inženieru arsenāls” turpina iepazīstināt ar kolekcionāriem un entuziastiem, pateicoties kuriem tapusi centra plašā un daudzveidīgā ekspozīcija. Šoreiz tas nav viens kolekcionārs, bet vesela saime – Boļšakovu ģimene no Preiļiem, kas atbalstīja “Inženieru arsenālu” jau tajā laikā, kad iestādes komanda vēl nebija nokomplektēta pilnībā.

Par ģimenes kolekciju pastāstīja Dairis Boļšakovs, kaut gan retro kolekcija tapa pateicoties diviem brāļiem – Daira tēvam Viktoram Boļšakovs un tēvocim Oļegam Boļšakovam. Šajā tandēmā lielākais tehnikas un senlietu cienītājs bija Viktors, savukārt Oļegs vairāk nodarbojās ar birokrātijas lietām. Viņu neparastais angārs Preiļu novada Silajāņos ir kļuvis par vietējā mēroga tūrisma magnētu. Diemžēl, pirms dažiem gadiem Viktors Boļšakovs aizgāja mūžībā. Tāpēc šī publikācija un daļa no centra ekspozīcijas ir veltīta šim īpašajam cilvēkam.

Brāļi Oļegs (pa kreisi) un Viktors (pa labi) – Boļšakovu ģimenes kolekcijas dibinātāji

Dairi, lūdzu pastāstiet par savu tēvu un to, kā viņš kļuva retro tehnikas kolekcionāru?

Tēva pamatdarbs bija saistīts ar izglītības jomu Preiļos, viņš bija karjeras konsultants, kā arī vadīja tehnikās jaunrades pulciņu bērniem. Starp citu, viņš ar saviem audzēkņiem bieži brauca uz sacensībām uz Daugavpili un Rīgu, kur viņi sasniedza izcilus rezultātus. Lai gan tētim nebija mehāniķa izglītības, visu mūžu viņš kaut ko atjaunoja, remontēja, metināja un bija ļoti aktīvs. Viņam tas sagādāja prieku.

Savu pirmo mašīnu-bagiju tētis uzbūvēja 12 gadu vecumā. Tā joprojam atrodas mūsu angārā. Pašu angāru tētis saņēma privatizācijas laikā. Angārā savulaik remontēja traktorus. Tā viss arī sākās. Tēva brālis Oļegs bija idejas iniciators. Šķiet, ka pirmās iegādātās mašīnas bija “Moskvič-407” un divas “Volga-21”. Šādas automašīnas 90. gados varēja nopirkt par ļoti mazām summām, jo tad jau bija sācies ārzemju auto bums.

Sākumā tētis ar brāli nevāca tādas vecas lietas kā telefoni, radioaparāti, televizori un citus priekšmetus, bet vēlāk cilvēki paši sāka nest viņiem senlietas. Silajāņu angārs attīstījās kā vieta interesantai laika pavadīšanai ar iespēju arī izbraukt ar dažādām automašīnām.

Silajāņu angārs, kurā izvietota Boļšakovu ģimenes retro transporta kolekcija

Vai vieta bija populāra?

Protams! Lai gan agrāk tur vispār bija dīķis, applūdusi teritorija. Tētis ar brāli apstrādāja zemi, uzbūvēja divus dambjus, izveidoja savienojumu ar Feimankas upi un tad viss sākās. Papildus vieglajām mašīnām parādījās autobusi un kravas mašīnas.

Sākumā viņiem bija doma izveidot atpūtas zonu tikai ģimenei un draugiem, taču vēlāk cilvēku interese bija tik liela, ka vieta tika atvērta visiem interesentiem. Tētis pastāvīgi vadīja ekskursijas, kas bērniem likās īpaši aizraujošas. Diemžēl, pagaidam nav neviena, kurš varētu to darīt, tāpēc ir labi, ka ir “Inženieru arsenāls” – tēva un Oļega darbs nav veltīgs.

Jums taču bija iespēja braukt ar retro automobili?

Jā! Pati jautrakā mašīna braucieniem – tūnētais “GAZ-69-A”, kuru tēvs ar brāli pārbūvēja par sava veida “latgaliešu džipu”. Aizmugurējie sēdekļi tika izveidoti tā, lai justos kā safari. Ir arī skaista melna “Volga”, ko bieži izmantoja kāzās.

Tuning-auto Gaz-69-A priekš "Latgales safari"

Kā Jūs pats iesaistījāties darbā Silajāņos?

Jau no mazotnes dabūju netīrākos darbus (smejas). Špaktelēšana, tīrīšana, virsmas sagatavošana, izgriešana, kārtošana un daudz kas cits. Pamatā tas notika vasarā, jo pārējā laikā mācījos Anglijā par programmētāju, precīzāk sakot, par datorspēļu izstrādātāju, bet kaut kā nesanāca. Tagad strādāju Preiļos uzņēmumā «Preiļu Siers» par programatūras inženieri.

Man šobrīd ir maz laika darboties ar retro tehniku, bet man joprojām patīk strādāt ar mašīnām – remontēju automobiļu elektroniku. Tīrai mehānikai un veco mašīnu restaurācijai vienkārši trūkst laika. Protams, savu laiku paņem arī ģimene un jaunākā paaudze.

Retro ātrās palīdzības mašīna Volga GAZ-2413

Ja Jums – Boļšakovu ģimenei būtu vairāk brīvā laika, vai mēs varētu sagaidīt Silajāņu angāra atdzimšanu?

Noteikti! Godīgi sakot, mēs turpinām par to rūpēties. Nesen būvējām nojumi, kārtojām un līdzinājām zemi. Mēs viennozīmīgi vēlamies atkal uzņemt viesus. Patīkami, ka tagad mēs sadarbojamies ar “Inženieru arsenālu” un varam viens no otra pasmelties idejas un risinājumus darbam ar tehniku.

Viktora Boļšakova veidotās metāla skulptūras

Ko novēlēsiet “Inženieru arsenālam”?

Jūs jau esat nogājuši tik tālu ceļu un uzstādījuši tik augstu latiņu! Novēlu jums turpināt tādā pašā garā, nepazaudēt dzirksteli un paplašināt kolekciju! Novēlu arī pilnībā atjaunot visu “Inženieru arsenāla” ēku!

Interesanti fakti:

• Daira tēvs atstāja bagātu mākslienicisko mantojumu tehnisko skulptūru veidā;
• Slaveno Preiļu metāla mākslas galerijas «Nester Custom» saimnieks un mākslinieks Aleksandrs Nesterjuks ir Viktora Boļšakova audzēknis;
• Daira “sapņu motocikls” – jebkurš mūsdienīgais Ducati un neliels, nedaudz skandalozs TMZ "Tula" (TMZ-5.951);
• Retāk sastopamais auto Boļšakovu ģimenes kolekcijā ir ātrās palīdzības GAZ-2413 “Volga”, kam nepieciešama restaurācija.

Interviju sagatavoja:
Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centrs "Inženieru arsenāls"