Pilsētas ielas – vai uz tām ir vieta ražošanas atkritumiem? Pilsētas ziņas

Daudz ir nācies dzirdēt, ka pilsētas ielas ne vienmēr visos posmos ir bez bedrēm, uz tām reizēm sakrājas atkritumi, putekļi vai kādi citi elementi, kas traucē droši un netraucēti pārvietoties pa tām. Protams, piesārņojums uz ielām bieži vien rodas tīri objektīvu un neparedzamu iemeslu dēļ – notriekts mājdzīvnieks, vēja rezultātā nopūstās koku lapas vai kāds netīši izlijis motoreļļas plankums uz asfalta.

Viennozīmīgi sliktāk, ja piesārņojums rodas no neapzinīgas un nevērīgas cilvēku rīcības rezultātā, kas bieži vien kalpo par iemeslu iedzīvotāju sūdzībām, kas daļēji arī ir pamatotas. Kā, piemēram, pavisam nesen bija konstatēts fakts, ka uz maģistrālās 18.Novembra ielas pretī PAS “Daugavpils siltumtīkli” kādam no kravu pārvadātājiem nevērības rezultātā bija izbirušas ietvju apmales. Diemžēl šo apmaļu pārvadātājs tā arī pašvaldības doto iespēju savākt izbirušo kravu neizmantoja, tāpēc pašvaldībai kārtējo reizi nācās tērēt nodokļu maksātāju naudu un par pašvaldības budžeta līdzekļiem nodrošināt piegružotās maģistrālās ielas pieguļošo teritoriju. Tomēr gluži tā nav, ka šādi “varoņi” paliek nesodīti – pateicoties Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas uzstādītajām ielu video novērošanas kamerām ir konstatēta konkrētā automašīna un piefiksēts automašīnas valsts reģistrācijas numurs, tā ka vainīgā persona nepaliks nesodīta. Starp citu, Latvijas Republikā jau kopš 1999.gada eksistē Ministru kabineta noteikumi Nr.166 “Noteikumi par gabalkravu izvietošanu un nostiprināšanu autopārvadājumos”, kas arī reglamentē pareizu dažādu kravu novietošanas veidus, lai līdzīgas, kas redzams attēlā, netiktu pieļautas. Protams, par šo noteikumu neievērošanu tiek piemērots arī sods pēc Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.³³ panta “Kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana”, kas nosaka, ka par nenostiprinātu kravu transportlīdzekļa vadītājam var tikt uzlikts sods piecdesmit piecu eiro apmērā. Sods, protams, nav ļoti liels, bet pieļaujot, ka izkritušā krava potenciāli var sabojāt trešajām personām piederošām materiālās vērtības, soda apmērs var būt lielāks un tas var summēties.                                                                      

Mūsdienās, kaut arī Daugavpils pilsētas pašvaldībā vairs ne tiks lielos apmēros, salīdzinoši lielu lomu vides piesārņošanā aizņem arī rūpniecības un ražošanas blakus procesi. Šajā gadījumā netiek runāts par gaisa vai augsnes piesārņojumu, bet gan par ielu braucamās daļas regulāru piegružojumu ar smiltīm un putekļiem. Pašvaldībā nesen tika veikta Čerepovas mikrorajona Rūpniecības ielas rekonstrukcija, kas lielākoties paredzēta ražošanas uzņēmumiem kvalitatīvas loģistikas nodrošināšanai. Diemžēl reizēm ražošanas darbības specifika ir tāda, kas saistīta ar birstoša materiāla ievešanu un izvešanu no ražošanas zonas, tāpēc tīšām vai netīšām, bet rodas patstāvīgs braucamās daļas piesārņojums ar smiltīm un putekļiem (foto no .zip faila). Protams, pilsētas ielu uzturēšanas uzņēmums, saskaņā ar apstiprināto darba grafiku patstāvīgi veic izbirušo smilšu saslaucīšanu un braucamās daļas tīrības nodrošināšanu, bet ir jāuzdod jautājums – vai juridiskām personām, kas veic tāda veida komercdarbību, nevajadzētu aizdomāties par pilsētas kopējo tīrību un veicināt ienākušo un izejošo birstošo kravu korektu pārvadāšanu, kas neradītu apkārtējās vides papildus piesārņojumu?

Informāciju sagatavoja:

SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija”