27. aprīlis – Latgales kongresa diena Pilsētas ziņas
Kopš 2019. gada Latvijas svinamo un atceres dienu kalendārā 27. aprīlis ierakstīts kā Latgales kongresa diena, kad īpaši akcentējam 1917. gada vēsturiskos notikumus Latvijas valstiskuma tapšanā. 26. un 27. aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales kongress, kurā tika nolemts, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē.
Līdz ar politiskās situācijas izmaiņām Krievijā pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, radās labvēlīgi priekšnosacījumi, lai īstenotu tautu pašnoteikšanās tiesības. Izmantojot jaunās brīvības, Krievijas impērijas teritorijā tika gāztas vecās varas struktūras un veidotas jaunas demokrātiskas pārvaldes institūcijas. Savus kongresus sasauca ne tikai Latgalē, bet arī Kurzemes un Vidzemes guberņās dzīvojošie latvieši. Latgales kongresa organizēšana sākās uzreiz pēc Februāra revolūcijas. Organizatoriskos darbus uzņēmās latgaliešu inteliģence, kas koncentrējās Pēterpilī (Sanktpēterburgā).
Jau 1917. gada martā Pēterpilī, klātesot 66 Latgales latviešiem, tika pieņemts lēmums par nepieciešamību Latgalei apvienoties ar pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem. 1917. gada 26. - 27. aprīlī (pēc jaunā stila kalendāra 9. - 10. maijā) Rēzeknē notika Pirmais Latgales kongress, kurā Latgales latvieši pieņēma lēmumu par Latgales atdalīšanos no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar pārējiem latviešiem, izveidojot savu autonomu valsti. Šis bija fundamentāls lēmums turpmākajā ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti.
Pirmajā Latgales kongresā Rēzeknē piedalījās 232 delegāti, bet balss tiesības bija tikai Latgales latviešiem. Par delegātiem kļuva Latgales draudžu un pagastu pārstāvji, latgaliešu biedrību, strēlnieku un koloniju pārstāvji. Mazākumtautību pārstāvjiem balsstiesības netika piešķirtas, bet tie tika aicināti piedalīties kā viesi. Kopumā kongresā piedalījās 118 aicinātie viesi, starp tiem arī vēlākais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.
Kongress tika aizvadīts emocionālā gaisotnē. Rēzeknē pulcējās gan latviešu apdzīvoto novadu apvienošanās idejas piekritēji, gan pretinieku. Notika asas viedokļu sadursmes un pat uzbrukumi. Latgales kongresa norise atspoguļota tā laika preses izdevumos, dalībnieku atmiņās, kas fiksētas vairākus gadus pēc pasākuma.
Latvijas vēstures grāmatās nereti tiek aizmirsts 1917. gada Latgales kongress un tajā pieņemtie lēmumi, kā arī citi Latgales vēsturē nozīmīgi notikumi. Latgales nozīme Latvijas valstiskuma veidošanās procesā aktualizēta vien pēdējo gadu laikā, un kopš 2019. gada Latgales kongresa diena noteikta par svinamu dienu visā valstī.
Atzīmējot Latgales kongresa dienu, no 27. līdz 29. aprīlim Rēzeknē norisinās Latgales kongress “Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai”. Kongresa atklāšanas plenārsēde un koncerts 27. aprīlī būs skatāms televīzijas programmā Re:TV, savukārt kongresa norisēm 28. un 29. aprīlī līdzi sekot varēs Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas YouTube kanālā un Latvijas Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.
Latgales kongresa mērķis ir nodrošināt Latgales latviešu kā Latvijas valsts nācijas daļas atbilstošu pastāvēšanu Latvijas Republikā, ar mērķi nodrošināt latgaliešu valodas un kultūras savdabības kā latviešu nācijas bagātības, saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, kā arī valstiski atbalstīt latgaliešus kā Latvijas valsts nācijas sastāvdaļu.
Mūsdienu notikumi, īpaši Putina Krievijas izraisītais karš, nepārprotami atklāj, ka Latgales attīstībai — latgaliešu valodai, ekonomikai un labklājībai, no valsts puses nav pievērsta vajadzīgā uzmanība. Tai pašā laikā tieši latgaliešu valodas atzīšana, tās mācīšana skolā jau 20. gs. 90. gados būtu mainījusi informatīvo telpu diezgan kardināli par labu latviskajai un eiropeiskajai, jo ievērojama daļa krieviski runājošo zināja un lietoja latgaliešu valodu. Tagad drošības, latviskuma un eiropeisko vērtību jautājumi atkal ir jāskaidro un jāstiprina kā 20. gs. 90. gados. To parāda sabiedrības pozīciju aptaujas. Arī šī iemesla dēļ Latgales kongress ir svarīgs notikums Latgales sabiedrības izglītošanai un saliedēšanai, ļaujot noticēt, ka virzība uz 1917. gada lēmumu īstenošanu ir sākusies un nekas to vairs neaizkavēs.
Kongresa pirmajā dienā ir atskatīšanās uz paveikto un Latgales kongresa atceres dienas svinēšana. Otrajā dienā ir diskusijas, referāti un ekspertu, atbildīgo institūciju pārstāvju secinājumi par Latgales tautsaimniecībai, tūrismam, izglītībai, latgaliešu valodai, drošībai un efektīvākai pārvaldei aktuāliem jautājumiem un risinājumu. Programmā ir paredzēta atsevišķu izstrāžu un projektu prezentācijas, kontaktu birža, kurā dalībnieki varēs pieteikties īsai sarunai, interesējošā jautājuma noskaidrošanai ar klātesošajām atbildīgajām personām vai potenciālu sadarbības partneri.
Trešajā dienā ir paredzēta rezolūcijas pieņemšana, satikšanās ar Saeimas un valdības pārstāvjiem, politiski aktuālu jautājumu uzdošana un atbilžu meklēšana, kā arī gara stiprināšana kopā ar Latgales mūziķiem, dzejniekiem.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas pašvaldības
Komunikācijas nodaļa,
www.latgaleskongress.lv
