Daugavpils vēstures lappuses: 3. janvāris Pilsētas ziņas
3. janvāris ir nozīmīgs datums Daugavpils pilsētas vēsturē – tieši 1920. gada 3. janvārī notika Latvijas Neatkarības kara asiņainākā kauja, kurā Daugavpils tika atbrīvota no lieliniekiem, kā arī šo datumu pieņemts dēvēt arī par mūsu vārda dienu, jo pēc pilsētas atbrīvošanas bijusī Dvinska gan dokumentos, gan publiskajā telpā tiek saukta par Daugavpili.
Ieskats vēsturē
Pirmā pasaules kara noslēgumā Centrālajā un Austrumeiropā izveidojās jaunas, nacionālas valstis. Tomēr apstākļi, kādos jaunās valdības bija spiestas cīnīties par savu zemju neatkarību un robežām, bija atšķirīgi. Lietuva un Igaunija savu neatkarību pasludināja jau 1918. gada februārī, bet Latvija 1918. gada 18. novembrī, kad visās trīs Baltijas valstīs sākās reāla valstiskuma cīņa par valstiskumu.
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, valsts teritorijā vienlaikus pastāvēja trīs varas ar saviem bruņotajiem spēkiem – Pāvela Bermonta komandētā karaspēka civilpārvalde, atsevišķas Latvijas teritorijas noteiktu laiku atradās Igaunijas, Polijas un Lietuvas jurisdikcijā, liela teritorija kādu laiku atradās lielinieku varā.
Latvijas Neatkarības karš
Laika posmā no 1918.–1920. gadam Latvijas teritorijā sadūrās topošās Latvijas Republikas, Padomju Krievijas, latviešu lielinieku, vācbaltiešu, karu zaudējušās Vācijas, pretlielinieciskās Krievijas, jauno un atjaunoto kaimiņvalstu un Rietumu lielvalstu intereses.
Katrai no iesaistītajām armijām un vienībām bija savi mērķi: Latvijas un Latvijas teritorijā esošajām kaimiņvalstu armijām – savas zemes neatkarības un iecerēto robežu nodrošināšana, lieliniekiem – “pasaules revolūcijas” izplatīšana, sagrābjot teritorijas, Vācijas armijai – savas ietekmes nodrošināšana reģionā un, iespējams, impērijas atjaunošana savienībā ar pretlieliniecisko Krieviju, vācbaltiešiem – savu pozīciju un vēsturisko privilēģiju daļas saglabāšana jaunajā Latvijas valstī un krievu spēkiem – impērijas vai vismaz nelielinieciskas Krievijas atjaunošana ar Baltijas zemēm tās sastāvā.
Lai gan 1919. gada 11. novembris, kad no Rīgas tika padzīts Pāvela Bermonta karaspēks, tiek uzskatīts par izšķirošo cīņu Neatkarības karā, tas nebūt nebija beidzies, jo Latgale vēl atradās lielinieku varā.
Daugavpils atbrīvošana
1920. gada janvāris bija ļoti auksts. Naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz par – 30oC. Tā kā Daugava bija aizsalusi, Latvijas karaspēks varēja viegli šķērsot upi. Kurzemes divīzijas 3. Jelgavas pulka trīs bataljoni izvērsa triecienu, ko Sarkanā armija nebija gaidījusi. Tā rezultātā Līksnas un Nīcgales pagasts bija pirmās Latgales teritorijas, kas 1920. gada 3. janvāra rītā tika atbrīvotas no lieliniekiem.
Kad Latvijas armijas karaspēks ieņēma Nīcgales staciju, viena daļa karavīru virzījās uz Rēzekni, bet otra daļa uz Daugavpili, lai tur iespējami ātri savienotos ar poļu armiju un izveidotu vienotu fronti, kas sekmētu tālāku Latgales atbrīvošanu.
3. janvāra rīta agrumā arī pašā Daugavpilī sākās uzbrukums Sarkanās armijas pozīcijām. Polijas armijas divīzijas šķērsoja aizsalušo Daugavu un ar tanku pulka atbalstu līdz pēcpusdienai ieņēma pilsētu. Daugavpils cietoksni aizsargāja daudzas Sarkanās armijas vienības, kas paredzēja, ka uzbrukums būs cietokšņa centrālajā daļā. Bet poļi cietoksni apgāja iegāja pilsētā no otras puses. Baidoties, ka cietoksnī lielinieki būs aplenkti, Sarkanā strauji izlauzās un aizgāja uz Rēzekni. Daugavpils bija atbrīvota.
Pilsētas nosaukums
Pirmo reizi vēsturiskajos avotos pilsēta minēta 1275. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Mainoties varām, savā pastāvēšanas laikā mūsu pilsētai bijuši vairāki nosaukumi – Dinaburga no 1275. līdz 1656. gadam; Borisogļebska no 1656. līdz 1667. gadam; Dinaburga no 1667. līdz 1893. gadam; Dvinska no 1893. līdz 1920. gadam, bet kopš 1920. gada 3. janvāra – Daugavpils.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļa
