Andrejs Elksniņš: Latvijas valstij jāatceras par Latgales kongresā dotajiem solījumiem Pilsētas ziņas
Mēs, Latgales latvieši, viskarstāk vēlamies paturēt vislabāko sadarbību ar cittautiešiem Latgales robežās (..) Paši meklēdami brīvību savai tautai, mēs atzīstam un atbalstīsim cittautiešu brīvības: ticības, valodas, skolu iestāžu un citās tautiskās lietās (..) Šie ir vārdi no rezolūcijas, ko 1917. gadā pieņēma Latgales Latviešu kongress. Bez šī kongresa lēmumiem nez vai 1918.gadā tiktu proklamēta Latvijas valsts.
Kopš 2019.gada mums parādīts gods – kalendārā kā atzīmējama diena iekļauts 27. aprīlis, kad pirms vairāk nekā 100 gadiem latgalieši izlēma par labu vienotai tautai un savai valstij.
Bet līdzās lepnumam par mūsu Latgales tā laika pārstāvju politisko tālredzību, par viņu stingro pārliecību, apņēmību un mērķtiecību ir arī tāda kā … neērtības sajūta. Par mūsdienu politikas sīkumainību viņu lielo ideālu priekšā. Viņi dibināja un Satversmē ierakstīja savu sapni par Latvijas valsti, mūsdienu politiķi to samazinājuši līdz latviešu valstij… Mūsu priekšteči lepojās ar cittautiešu skolām, kultūru, līdzdalību valsts pārvaldē, šodien Saeimā pieņem lēmumus, kas viņus pazemo, atgrūž un atsvešina.
“Paši meklēdami brīvību savai tautai…” Kāpēc mēs neesam iemācījušies cienīt arī citu tautu tiesības un izvēles brīvības?
Tāpēc paldies par latgaliešiem izrādīto godu, bet ar to ir par maz. Latvijas valstij jāatceras arī par solījumu, kas pirms 100 gadiem vēsturiskajā kongresā tika dots citu tautību latgaliešiem, citu tautību Latvijas cilvēkiem.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētājs
Andrejs Elksniņš
* Kopš 2019. gada visā Latvijā 27. aprīlis noteikts kā valsts svinamā diena - Latgales kongresa diena. 1917. gada 26. un 27. aprīlī (pēc jaunā stila 9.-10.maijā) Rēzeknē notika Pirmais Latgales kongress. Tajā piedalījās 232 delegāti – Latgales draudžu un pagastu pārstāvji, latgaliešu biedrību, strēlnieku un koloniju pārstāvji. Kongresa laikā Latgales latvieši pieņēma lēmumu par Latgales atdalīšanos no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar pārējiem latviešiem, veidojot savu autonomu valsti. Šis bija fundamentāls solis turpmākajā ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti.
