Mācīties tagad un mācīties kopā – darbam ar imigrantiem apgūtās metodes kursos Islandē Izglītības ziņas

434
Mācīties tagad un mācīties kopā – darbam ar imigrantiem apgūtās metodes kursos Islandē

No 2020.gada 9.februāra līdz 15.februārim Islandes pilsētā Borgarnes notika kursi “Jūtīga apmācība saistībā ar migrāciju, rasismu, diskrimināciju, kultūru un dažādību, stratēģijas šo jautājumu mācīšanai dažādām vecuma grupām” („Sensitization Training with Reference to Migration, Racism, Discrimination, Culture and Diversity with Strategies for Teaching these Issues to Diverse Age Groups”), kuros piedalījās Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes (DPIP) speciālisti – Ilona Bohāne (sabiedrisko attiecību speciāliste), Ilze Onzule (izglītības metodiķe pieaugušo izglītības jautājumos) un Evelīna Balode (eksperte projektu jautājumos) –, jo pieaugušo izglītotājiem arī Latvijā ir jābūt gataviem strādāt ar imigrantiem, kuri dzīvos, strādās, piedalīsies kursos, apgūs jaunas prasmes kopā ar vietējiem iedzīvotājiem, un tieši šajos kursos īpaša uzmanība bija pievērsta migrācijas, rasisma, diskriminācijas, necieņas vai starptautiskās kultūras tēmai.

Islandē šos kursus organizē nevalstiskā organizācija – Inter Cultural Iceland (ICI). Organizācijas vadītāja ir izstrādājusi novatoriskas izglītības iniciatīvas un piedāvā plašu daudzdisciplīnu kompetences un apmācības pasākumu spektru. Kursi tika veidoti kā praktiskās apmācības, īpaši pievēršot uzmanību starpkultūru izglītībai un radošai sadarbībai. ICI uzskata, ka galvenā loma starpkultūru izglītībā un skolotāju apmācībās (vietējā un Eiropas līmenī) ir pieredzei: kolektīvā mācīšanās, kompleksas, aktīvas, radošas un daudzveidīgas mācību metodes un apmācības rasisma un diskriminācijas apkarošanas jomā. Kursa galvenā trenere ir socioloģe, pasniedzēja un skolotāju trenere Gudruna Petursdotira (Guðrún Pétursdóttir) un viņai palīdz socioloģe, pasniedzēja Čerija Hoptona (Cherry Hopton). Gudruna Petursdotira 1990.gadā ieguvusi maģistra grādu socioloģijā Berlīnes Brīvajā Universitātē. Papildus socioloģijai viņa studēja starpkultūru izglītību Starpkultūru Pedagoģijas institūtā un vēlāk ieguva skolotāja kvalifikāciju Islandes Universitātē. Viņa ir grāmatu “Daudzveidīga sabiedrība, daudzveidīga klase”, “Starpkultūru izglītība” un “Ikviens var kaut ko darīt – neviens nevar izdarīt visu” autore.

Kursu laikā ļoti svarīga ir auditorijas uzmanība un atsaucība, kursu vadītāja ar savu piemēru izcili demonstrēja, kā var vadīt 5 dienas kursus un noturēt auditorijas uzmanību, apmeklētību, ieinteresētību un līdzdarbošanos. Šajos kursos piedalījās 26 dalībnieki, un tika pārstāvētas 6 valstis: Latvija, Vācija, Rumānija, Portugāle, Beļģija un Somija. Kursu laikā pie galdiem, kuri salikti „U” burta veidā tā, lai kursu dalībnieki redzētu viens otru, dalībnieki tika izvietoti, lai nebūtu pazīstami ar blakussēdētājiem. Katru dienu kursu vadītāja mainīja dalībnieku dislokācijas vietu pie galda. Nodarbībās tika izmantotas gan lekcijas, gan diskusijas starp vadītāju un kursu dalībniekiem, gan darbs grupās, pildot interaktīvus un jēgpilnus uzdevumus, kuri vienmēr rosināja domāt un meklēt pamatojumu. Ik pa laikam kursu vadītāja uzdeva kādu jautājumu vai uzdevumu, par kuru vajadzēja diskutēt ar blakussēdētāju (piemēram, „Kā tu jūties, kad izjūti necieņu pret sevi?”, „Kas ir stereotipi un kā tie veidojas?” u.tml.). Pēc pāru diskusijām vadītāja uzrunāja visu grupu, un brīvprātīgi tika uzklausītas kursu dalībnieku domas vai viedokļi par attiecīgo tematu.

ICI organizācijas kursu mērķis nav veltīts tikai migrantiem, tas domāts ikvienam iedzīvotājam, jo diskriminācija sākas ar „necieņas” izrādīšanu. Kļūt par „izstumto” sabiedrībā ir ļoti viegli. Un katrs no mums var izrādīt savu pilsonisko aktivitāti, tāpēc nav jābūt varonim. ICI organizācijas mērķis ir mācīties tagad un mācīties kopā. Interesanta bija nodarbība par faktiem un mītiem, piemēram, tika analizēta oficiālā statistika un tas, kā mediji interpretē, pārspīlē dažādus faktus. Piemēram, tikai 3% pasaules iedzīvotāju nedzīvo zemē, kur dzimuši, kā arī imigranti neizdara lielāku skaitu noziegumu, nekā pamatiedzīvotāji. Bieži ziņās lasām viedokļus, kuri veido tālākus aizspriedumus, piemēram, sievietes kā autovadītāji veicina muļķīgas avārijas, savukārt, pusaudži ir zagļi, jo vajadzīga nauda narkotikām u.tml.. Reizēm mediji apzināti veido sabiedrisko domu, kas labvēlīga politiskajām partijām un ietekmē vēlēšanas.

Visas nedēļas laikā apmācībās galvenā uzmanība tika pievērsta aktīvai darbībai, izmantojot radošās, kolektīvās mācīšanās metodes. Turklāt tika izpētītas inovatīvas, daudzveidīgas vērtēšanas un novērtēšanas metodes, kā arī dalībnieki varēja iepazīties ar interesantiem materiāliem, ko pēc tam veiksmīgi izmantot, strādājot ar saviem izglītojamajiem. Vakaros, pēc nodarbībām, treneres un dalībnieki turpināja dalīties pieredzē, attīstīt tālāk iespēju pielāgot redzētās idejas un apspriest metodes un materiālus.

Katru dienu bija vairāki uzdevumi, kuri bija jāveic nelielās grupās. Grupu dalībnieku sastāvs katru reizi bija cits. Šis paņēmiens tika izmantots ar mērķi labāk izprast kolektīvās mācīšanās metodes. Apvienojot dalībniekus grupās, katram grupas dalībniekam bija sava loma. „Ziņotāja” uzdevums bija apkopot grupas viedokļus, organizēt grupas paveiktā darba prezentāciju, diskutēt ar grupu par attiecīgo tēmu – ko un kā prezentēt. „Plānotājs” jeb laika menedžeris atbildēja par to, lai katrs uzdevums tiktu paveikts savlaicīgi un paveiktā darba prezentācijas laiks nepārsniegtu noteikto. „Materiālu menedžeris” jeb sagādnieks rūpējās par nepieciešamo avotu atlasi, kā arī par to, lai grupai būtu nepieciešamie darba materiāli uzdevumu veikšanai (papīrs, zīmuļi, līme, žurnāli u.c.). „Harmonizētājs” jeb labsajūtas, radošas atmosfēras radītājs sekoja, lai katrs grupas loceklis justos labi, lai katrs var izteikties un lai neviens nav atstumts. „Organizators” pārliecinājās, vai katrs grupas dalībnieks saprot uzdoto uzdevumu vai instrukcijas un organizēja sadarbību ar pasniedzēju, ja uzdevums nebija uztverts vai saprasts. Pēc katras grupas uzstāšanās (paveiktā darba prezentācijas) bija darba analīze, kā arī izteiktas uzslavas vai arī norādīts uz nepilnībām, kuras vēl varētu un vajadzētu pilnveidot.

Nedēļas laikā kursos tika apgūtas dažādas metodikas, kuras veicinās kvalitatīvāku un inovatīvu pieeju pieaugušo izglītībā. Šo metodiku varētu pielietot jebkurš skolotājs gan vispārizglītojošā skolā, gan arī pieaugušo izglītotājs, tāpēc ar kursos apgūto pieredzi un materiāliem DPIP speciālisti iepazīstinās latviešu valodas skolotājus, kuri izglīto pieaugušos, izglītības metodiķus, arodbiedrības priekšsēdētājus, kā arī Latgales reģiona pieaugušo izglītotājus, jo visas mācīšanas metodikas aprobējām „uz sevis”, kam vienmēr sekoja refleksija (analīze) – kā jutāmies, kā attiecīgo metodi izmantosim savā valstī, kā izplatīsim informāciju u.tml..

Mērķgrupas, kuras veiksmīgi varētu darboties šādās nodarbībās, ir organizācijas, kurām ir stratēģijas vai galvenie mērķi uzlabot izglītojamo pamatprasmes: sadarbību, komunikāciju, iniciatīvu, uzņēmējdarbības prasmes, kā arī kritisko un radošo domāšanu, pilsoniskumu, komandas darbu, problēmu risināšanu un to iekļaušana mācību priekšmetu programmās. Dalībnieki varētu būt skolotāji visos izglītības līmeņos (pamatizglītības, vidējās, tālākizglītības un augstākās izglītības) gan akadēmiskajā, gan profesionālajā jomā, kā arī vadītāji un citi izglītības darbinieki, kas atbildīgi par mācīšanu un mācīšanos.

Noderīgas saites, kur var atrast informāciju un arī daļu kursu materiālu:  
https://rm.coe.int/1680700aac   (grāmata "Education Pack “all different - all equal”")
https://www.developmenteducation.ie/media/documents/ChangingPerspectives.pdf
metodiskie materiāli "Changing Perspectives Cultural Values, Diversity and Equality in Ireland and the Wider World"
https://www.tolerance.org/classroom-resources

 

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Erasmus+ programmas īstenoto projektu „Inovācijas pieaugušo izglītībā Daugavpils pašvaldībā” (2019-1-LV01-KA104-060191) līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo tikai tās autoru viedokli, un Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas tapšanai nav uzskatāms par tās satura apstiprinājumu, un Komisija nekādā veidā neuzņemas atbildību par šeit ietvertās informācijas tālāku izmantošanu.

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes

Izglītības atbalsta nodaļas

izglītības metodiķe pieaugušo izglītības jautājumos

Ilze Onzule (tālr. 65407437)

Izmantojiet Google Translate, lai tulkotu vietni

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība neuzņemas atbildību par tulkojuma precizitāti!