Šobrīd Daugavpilī

Daugavpilī pirmsskolu vecāki tiek iepazīstināti ar vispārējās izglītības iestāžu attīstības stratēģiju Izglītības ziņas

162
Daugavpilī pirmsskolu vecāki tiek iepazīstināti ar vispārējās izglītības iestāžu attīstības stratēģiju

Š.g. 31.janvārī Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) notika vēl viena tikšanās ar vecākiem. Šoreiz uz informatīvu semināru tika aicināti pirmsskolu izglītības iestāžu vecāku konsultatīvās padomes pārstāvji, lai pievērstu uzmanību aktuāliem izglītības jautājumiem pirmsskolā. Semināra laikā klātesošie tika iepazīstināti ar „Daugavpils pilsētas vispārējās izglītības iestāžu attīstības stratēģiju 2018.-2025.gadam” (turpmāk – Stratēģija), izklāstot svarīgākos pasākumus izglītības jomā, kā arī ieskicējot gaidāmās pārmaiņām izglītībā, kas saistītas ar jaunā mācību satura ieviešanu un pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Tikšanās laikā Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova, iepazīstinot klātesošos ar jauno Stratēģiju, minēja, ka izglītības kvalitāte ir gan prioritāte, gan izaicinājums. Valstī strikti noteikti kvalitātes rādītāja kritēriji ir tikai vidējai izglītībai, bet kvalitatīvai izglītībai jābūt visos izglītības posmos. Tieši tāpēc arī pirmsskolā ik pēc 2 gadiem tiks veikta vadītāju novērtēšana, līdz ar to arī pirmsskolas darba vērtēšana ar mērķi sekmēt iestādes izglītības kvalitāti.

Liela uzmanība tika pievērsta speciālās un iekļaujošās izglītības jautājumiem, jo bērni ar speciālajām vajadzībām pakāpeniski tiks iekļauti vispārizglītojošās izglītības iestādēs, kas būs labs pamats bērniem iemācīties sadzīvot ar citādo. No vecāku puses bažas bija par to, vai būs tam sagatavoti pedagogi. M.Isupova minēja, ka tas tiešām ir izaicinājums un ka pedagogiem un speciālistiem vajadzēs piedalīties apmācībās, lai gūtu zināšanas un prasmes darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām, kā arī bērnu skaits šādās grupās noteikti būs mazāks. Neskatoties uz to, ka tuvākajā laikā tiek plānots mainīt speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu nosaukumus, pašvaldība apņemas saglabāt gan šo iestāžu specifiku bērnu apmācībā, gan arī iepriekšējo finansējumu, jo ikvienas pirmsskolas izglītības iestādes darbs ir bijis ļoti apzinīgs, jo daudzi bērni pēc tam dodas tālāk iegūt izglītību vispārējās izglītības iestādēs. Vecākus interesēja, vai arī skolās bērniem ar speciālajām vajadzībām tiks piedāvāts atbalsts. M.Isupova atzīmēja, ka finansējums ļauj bērniem ar speciālām vajadzībām gan piesaistīt skolotāja palīgus, kas var būt arī studenti un pensionētie skolotāji, gan arī papildus konsultācijas un rehabilitācijas, ja tādas ir nepieciešamas, kā arī valsts pārbaudes darbos ir pieejami atbalsta pasākumi.      

Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka akcentēja domu, ka, veiksmīgi ieviest jauno mācību saturu varēs tikai tad, ja tiks īstenota mācīšanās pieejas maiņa. Izglītības ieguves procesā ikvienam bērnam ir jāiemācās, kā zināšanas pašam iegūt, izmantot un ģenerēt savā dzīvē. Nākotnē bērnam, balstoties uz iegūtajām zināšanām, jāprot veiksmīgi risināt problēmsituācijas un turpināt izglītoties, bet skolotāja uzdevums ir soli pa solim vadīt bērnu uz dziļāku zināšanu apguvi. Liela uzmanība jāpievērš arī vērtēšanai, jo vērtēšanas mērķis ir dot atspērienu zināšanu uzlabošanai. Vecākus interesēja jautājums par to, ko tieši vērtēs kāda izglītības posma noslēgumā. Atbildot uz šo jautājumu, I.Sprindžuka minēja, ka jau tagad valsts pārbaudes darbos tiek iekļauti uzdevumi, kur skolēnam nepieciešams analizēt, izpētīt, spriest par reālās dzīves notikumiem vai parādībām. Vecākus satrauca arī jautājumi par tehnisko un materiālo nodrošinājumu veiksmīga jaunā mācīšanās satura īstenošanai. I.Sprindžuka atbildēja, ka ne vienmēr, lai kaut ko pētītu, ir nepieciešams dārgs aprīkojums vai materiāli, ka ļoti daudz var izmantot iespēju, ko piedāvā vide apkārt, bet M.Isupova atzīmēja, ka tiek domāts arī par īpašu mācību telpas izveidi, kur pilsētas izglītības iestāžu skolēni varētu doties un veikt eksperimentus, pētījumus, pat vadīt mācību stundas.

Izglītības satura nodaļas pirmsskolas izglītības darba speciāliste Ingrīda Zeļenkova stāstīja par būtiskākajām pārmaiņām mācību procesa organizēšanā pirmsskolā, balstoties uz platformas www.skola2030.lv informāciju. Pirmsskolas izglītības iestādes jau nākamajā mācību gadā būs tās, kas sāks īstenot jauno mācību saturu. Lai to varētu veiksmīgi realizēt, jau apmācības ir beiguši pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, bet turpina vadītāju vietnieki, skolotāji un atbalsta personāls. Jaunajā mācību saturā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas) apmācību centrā ir bērns kā pētnieks, bet viņa darbības organizācijas forma ir rotaļnodarbība visas dienas garumā. Skolotājs šajā kontekstā būs vides veidotājs un procesa vadītājs. Šajās vadlīnijās ir arī norādīts, kas bērnam jāzina un jāprot, ejot uz 1.klasi.

Svarīgas būs arī pārmaiņas izglītības programmās skolās, jo jau no nākamā mācību gada 1.klasēs mazākumtautību programmās latviešu valodas īpatsvaram jābūt 50%, tāpēc arī pirmsskolas aicinātas pārdomāt tagadējo bilingvālo modeļu lietderību. Iestādes tiek mudinātas atteikties no 3.bilingvālā modeļa (katra skolotāja pēc saviem ieskatiem plāno valodas īpatsvaru mācību satura apguvē), bet izvēlēties vai nu 1.modeli („iegremdēšana” – mācību process, izņemot dzimto valodu, literatūru un kultūrvērtības, notiek latviešu valodā), vai 2.modeli („viena seja – viena valoda”, kur viena no skolotājām visas dienas garumā runā ar bērniem latviešu valodā, bet otra – dzimtajā valodā), jo šie modeļi ir pierādījuši, ka ir efektīvāki latviešu valodas apguvē.

Izglītības pārvalde plāno arī turpmāk organizēt informatīvos seminārus vecākiem, tāpēc tikšanās noslēgumā, veicot īsu aptauju, uzzinājām, ka nākamajās tikšanās reizēs vecāki vēlas būt informēti par kompetenču pieejas īstenošanu izglītības iestādēs, skolas un pirmsskolas sadarbību, latviešu valodas apmācību, gatavošanos skolai un par bērnu ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā.

Informāciju par stratēģiju var atrast DPIP mājas lapā www.izglitiba.daugavpils.lv sadaļā Normatīvie dokumenti.