Šobrīd Daugavpilī

DAUGAVPILĪ TURPINA ATZĪMĒT LATGALES ATBRĪVOŠANAS SIMTGADI Domes ziņas

384
DAUGAVPILĪ TURPINA ATZĪMĒT LATGALES ATBRĪVOŠANAS SIMTGADI

Latvijas valsts simtgades svētku ietvaros, godinot divu tautu – Polijas un Latvijas karavīru ieroču brālību varonīgajās Latgales atbrīvošanas cīņās, Daugavpilī jau no 3.janvāra, kad notika svinīgs pasākums pie piemiņas krusta Slobodkā un piemiņas plāksnes atklāšana pie Daugavpils pašvaldības ēkas, norisinās virkne aktivitāšu, kas skar tiešos notikumus Latvijas valsts veidošanā. Turpinot svinības, 27. janvārī Daugavpils cietoksnī pie nama 1.oficieru ielā 2, kur no 1902. līdz 1904.gadam dzīvoja Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis, tika svinīgi atklāta ģenerālim veltīta piemiņas plāksne.

1919.gadā Polijai un Latvijai nācās stāties pretī milzīgam apdraudējumam. Sarkanā armija virzījās no austrumiem, mēģinot mums atņemt ar lieliem upuriem izcīnīto brīvību. Polijas un Latvijas valstu vadītāji atzina, ka, tikai darbojoties kopīgi, mums būs lielākas izredzes aizsargāt suverenitāti. 1919.gada 30.decembrī sadarbības līgumu parakstīja Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis, Latvijas armijas virspavēlnieka štāba priekšnieks ģenerālis Pēteris Radziņš un Polijas militārais atašejs Rīgā pulkvedis Aleksandrs Miškovskis. Lēmumu par Polijas iesaisti karadarbībā pašos Latvijas austrumos pieņēma Polijas valsts vadītājs maršals Juzefs Pilsudskis.

1920.gada 3.janvārī Polijas un Latvijas spēki ģenerāļa E. Ridza-Smiglija un Latvijas armijas Galvenā štāba vadībā stājās cīņai ar uzbrucēju, uzsākot militāro operāciju ar slepenu nosaukumu “Ziema”, kas pazīstama arī kā Latgales kampaņa. Jau pirmajā militārās darbības dienā Polijas armija atbrīvoja Daugavpili. Vakarā pilsētā ienāca arī Latvijas armijas vienības. 9.janvārī Latvijas armijas spēki sāka uzbrukumu Ziemeļlatgalē. Apvienotā Polijas un Latvijas karaspēka ofensīvas rezultātā tika atbrīvota visa Latvijas teritorija. Divu mēnešu laikā lielinieku spēki tika izstumti ārpus Latvijas etnogrāfiskajām robežām, kas ļāva saglabāt valsts neatkarību un apvienot Latvijas zemes (vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, LU Latvijas vēstures un filozofijas institūta vadošais pētnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Dr. hist. Ēriks Jēkabsons.).