Šobrīd Daugavpilī

Daugavpils atkārtoti iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par karā kritušajiem veltītu pieminekļu saglabāšanu Pašvaldības ziņas

667
Daugavpils atkārtoti iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par karā kritušajiem veltītu pieminekļu saglabāšanu

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība atkārtoti ir iesniegusi Latvijas Republikas Satversmes tiesā konstitucionālu pieteikumu par likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 4. panta otrās daļas, 5.panta otrās un piektās daļas, kā arī 8.panta pirmās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam. 
No Satversmes 1. panta un 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā nostiprinātā pašvaldības principa izriet pašvaldības tiesības pašai pārvaldīt savu teritoriju tās iedzīvotāju interesēs.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības ieskatā likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 4. panta otrā daļa, 5.panta otrā un piektā daļa, kā arī 8.panta pirmā daļa neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam sekojošu apsvērumu dēļ,-

- ar apstrīdētajām normām uzdodot pašvaldībai demontēt Ministru kabineta konkrēti noteiktus objektus, valsts iejaucas pašvaldības autonomajā funkcijā “gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu”, kas paredzēta likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punktā;

Daugavpils pilsētas pašvaldība atbilstoši savai autonomajai funkcijai gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu īstenošanā jau iepriekš ir veikusi to padomju laikā uzstādīto pieminekļu, kam nav mākslinieciskas vērtības un kas atspoguļo padomju laiku ideoloģiju, demontāžu atbilstoši tās 1992. gada 3. septembra lēmumam Nr. 550 “Par padomju laikā uzstādīto pieminekļu un uzskatāmās aģitācijas demontāžu Daugavpils pilsētās teritorijā”. Daugavpils valstspilsētas pašvaldības ieskatā citi Daugavpilī esošie objekti, kuri ir labā tehniskā stāvoklī un kuri laikā kopš neatkarības atjaunošanas ir kopti un viens no objektiem pat ir atjaunots, neslavina padomju režīmu, bet ir veltīti karā kritušo piemiņai;

- pašvaldībai likumprojekta pieņemšanas gaitā nebija paredzētas tiesības piedalīties ne lēmuma pieņemšanā, ne arī tika nodrošinātas tiesības tikt uzklausītai.

Ne no likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 4. panta otrās daļas, ne no citām normām neizriet, ka, nosakot demontējamos objektus, Ministru kabinetam būtu jāņem vērā vietējie apstākļi katrā pašvaldībā.

- likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 8.panta pirmā daļa ir tiešā un skaidrā pretrunā gan pašvaldības principam, kas ietver pašvaldības finanšu autonomiju, gan Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9.panta pirmajai un otrajai daļai. Likumdevējam atbilstoši pašvaldības principam un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, uzdodot pašvaldībai uzdevumu demontēt objektus, bija jānodrošina arī atbilstošs finansējums, savukārt likumdevējs ir tieši pretēji uzdevis veikt šo pienākumu pašvaldībai daļēji (līdz 50% apmērā) no pašvaldības līdzekļiem.

Finansējums, kas nepieciešams Ministru kabineta noteiktu objektu demontāžai Daugavpilī, ir lēšams 350 tūkstoši euro apmērā un nav paredzēts pašvaldības budžetā. Daugavpils ir ņēmusi vērā Satversmes tiesas iepriekš paustos apsvērumus par iespējamo ziedojumu piesaisti un pieteikumam ir pievienojusi informāciju par pieejamiem ziedojumiem 665,86 euro apmērā, kas nav pietiekami, lai nodrošinātu pašvaldībai ar likumu uzdoto jaunas deleģētās funkcijas izpildi.