Rotko muzejā skanēs kamermūzikas koncerts “Veltījums Apollo” Kultūras ziņas

Piektdien, 6. jūnijā, plkst. 17.00 Rotko muzeja koncertzālē izskanēs radošās apvienības “Spectrum” kamermūzikas koncerts “Veltījums Apollo”. Biļetes cenu kategorijās 15 EUR (pilnas cenas biļete) un 7 EUR (biļetes cena ar atlaidi senioriem, pensionāriem un skolēniem) pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un platformas tīmekļvietnē. Personām ar invaliditāti ieeja koncertā ir bez maksas.

Radošā apvienība “Spectrum” flautistes Lienes Denisjukas-Straupes, sitaminstrumentālistes Elīnas Endzeles, čellista Ērika Kiršfelda un pianistes Kristīnes Paulas sastāvā – mūziķi ar lielu skatuvisku pieredzi un nepārejošu kamermuzicēšanas azartu – aicina uz krāšņu un daudzpusīgu kamermūzikas koncertu, kas vedīs akustiskā ceļojumā no senlaikiem līdz mūsdienām.

Ierosmi koncerta programmai ir radījusi itāļu izcelsmes komponista Alfrēda Kazellas (Alfredo Casella, 1883–1947) kompozīcija “Siciliāna un burleska” (Sicilienne et Burlesque, Op. 23, 1914) flautai un klavierēm, kas izvijas no senatnīgi noslēpumainās siciliānas līdz temperamentīgi krāšņai burleskai. Lielu ietekmi uz Kazellas ideju par flautas tembrālo skanējumu ir atstājusi Debisī simfoniskā poēma “Fauna diendusa” (1905), taču Kazella nav burtiski sekojis impresionisma idejām, bet ir strādājis pie sava individuālā rokraksta izkopšanas. “Siciliānas un burleskas” pievilcību lielā mērā nosaka ārkārtīgi veiksmīgā viduslaiku stilizācija, jo īpaši Siciliānā. Autors ir meistarīgi apspēlējis kā senās dejas elementus, tā arī noslēpumainības plīvuru ar tā tumšo krāsu paleti, kas prasmīgiem mūziķiem piedāvā plašas interpretācijas iespējas ar tembrālu efektu buķeti. Savukārt burleskā Kazella ir iedzīvinājis dažnedažādu nerru un tirgus akrobātu tēlus.

Ne mazāk teiksmains ir velsiešu izcelsmes amerikāņu komponistes Hilarijas Tānas (Hilary Tann, 1947–2023) opuss “Annas Marijas Luīzes de Mediči dārzi” (The Gardens of Anna Maria Luisa de Medici) flautai, čellam un klavierēm. Skaņdarbam ir trīs daļas: “Tikai, lai redzētu kaut ko skaistu” (Nur um etwas Schoenes zu sehen), “Muļķi steidzas, gudrie gaida, viedie dodas uz dārzu” (Narren hasten, Kluge warten, Weise gehen in den Garten) un “Klusuma villa” (Villa la Quieta). Katrā no daļām izgaismosies poētiskas dārza ainas virmojošās tembru krāsās un instrumentu savstarpējās saspēlē.

Savukārt Dace Aperāne (1953) – ASV mītošā latviešu komponiste – savās “Haikās” ir iekļāvusi arī tekstu kā nepārprotamu informācijas kodu, kas nolasāms kā izpildītājmāksliniekiem, tā arī klausītājiem. Atbilstoši tematiskajai iecerei no trīs haiku cikla koncertā izskanēs divas: “Dievietes dziesma” un “Vēl balts sniegs”. Tieši koncerta mūziķu sastāvam ir radīts īpašs pārlikums no oriģinālā sastāva divām klavierēm uz instrumentāciju flautai, marimbai un klavierēm.

Neikdienišķa parādība Latvijas kamermūzikas vidē ir čella un marimbas duets, kas koncertā būs baudāms argentīniešu komponista Osvaldo Golihova (Osvaldo Noé Golijov, 1960) kompozīcijā “Mariela”. Atsaucoties uz autora sniegto skaņdarba priekšvārdu, kompozīcija ir veltījums tuva cilvēka – Marielas Stubrinas – piemiņai. Skaņdarba vēstījums ir par īso mirkli pirms tam, kad iestājas sēras par dzīvespriecīga drauga pēkšņo nāvi. Partitūru caurstrāvo Brazīlijas mūzikas intonācijas, kas Marielai bijušas sevišķi tuvas.

Virtuozākais koncerta priekšnesums ir sagaidāms itāļu skaņraža Leonardo de Lorenco (Leonardo de Lorenzo, 1875–1962) skaņdarbā “Apollons” (Apollo). Kompozīcija izskan autora “Mitoloģiskās svītas” (Suite Mythologique, Op. 38) trešajā daļā. Tehniskais spožums tajā mijas ar impresionismam raksturīgām, jutekliski bagātām tonālajām krāsām, uz kurām intuitīvi jāreaģē ar flautas tembru pirmajās divās daļās – “Pāns” un “Marss”. Ar šo kompozīciju sasaucas arī koncerta nosaukums “Veltījums Apollo”, kurā ietverts prātu kņudinošs un ziņkārību raisošs jautājums – vai runa ir par sengrieķu dievu Apollonu vai ASV kosmosa misiju...?

Līdz šim nedzirdētā sastāvā koncertā izskanēs Romualda Jermaka “Šūpuļdziesmu jūrai” – rakstīta flautai un koklei, šoreiz tā piedzīvos atskaņojumu flautas, sitaminstrumentu un klavieru sastāvā.

Koncertā iekļauts arī jaunās paaudzes komponista Ernesta Valta Circeņa (2000) jaundarbs “Punkti” flautai, marimbai, čellam un klavierēm. Darbs tapis 2024. gadā un šajā projektā piedzīvos pirmatskaņojumu.

Koncertā izskanēs arī ukraiņu komponistes Žannas Kolodubas (Жанна Юхимівна Колодуб, 1930) tēlaini ilustratīvā “Poēma” flautai un klavierēm kā neizmērojamas cieņas apliecinājums ukraiņu tautai.

Radošās apvienības “Spectrum” kamermūzikas koncerts “Veltījums Apollo” izskanēs Rotko muzeja koncertzālē piektdien, 6. jūnijā, plkst. 17.00. Biļetes cenu kategorijās 15 EUR (pilnas cenas biļete) un 7 EUR (biļetes cena ar atlaidi senioriem, pensionāriem un skolēniem) pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un platformas tīmekļvietnē. Personām ar invaliditāti ieeja koncertā ir bez maksas.

Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Par māksliniekiem

Flautiste Liene Denisjuka-Straupe 2024. gada izskaņā ieguvusi profesionālā doktora grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA). 2007. gadā absolvējusi JVLMA profesora Viļņa Strautiņa flautas klasi Rīgā un Gildholas Mūzikas un drāmas augstskolas profesoru Iana Klārka, Filipas Deivisas un Stīvena Prestona flautas klases Londonā. Ieguvusi plašu orķestru un kamerzmuzicēšanas pieredzi, jo īpaši kameransambļa “Spectrum” sastāvā un visciešākajā sadarbībā ar pianisti Kristīni Paulu. Patlaban spēlē Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī.

Sitaminstrumentāliste Elīna Endzele ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķe, trio “Art-i-Shock” dalībniece un Lielās mūzikas balvas nominante. Ir bijusi Liepājas simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas koncertmeistare, sitaminstrumentu ansambļa “Perpetuum Ritmico” mūziķe.

Pianiste Kristīne Paula ir vairāku starptautisku jauno pianistu konkursu laureāte un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvas ieguvēja. Kā soliste sadarbojusies ar vairākiem orķestriem. Mūziķes darbs saistīts ar regulāru programmu iestudēšanu un dalību dažādos kamermūzikas projektos.

Čellists Ēriks Kiršfelds ir mūziķis ar ilggadēju koncertmeistara pieredzi orķestros (Liepājas Simfoniskais orķestris un “Kremerata Baltica”). Regulāri spēlē “Sinfonietta Amsterdam”. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājs. Ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2009 par izcilu darbu ansamblī.

Publicitātes attēls: Radošās apvienības “Spectrum” “Veltījums Apollo”