Ziemeļvalstis ir atvērtas turpmākai sadarbībai Pilsētas ziņas
4. un 5. oktobrī Daugavpilī norisinājās Ziemeļvalstu dienas, ko organizēja Ziemeļvalstu vēstniecības un Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā. Otrdien Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja pārstāvji, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas diplomātisko pārstāvniecību vadītāji apmeklēja Daugavpils pilsētas domi, lai tiktos ar pilsētas mēru Jāni Lāčplēsi. Prezentācijas laikā viesi tika informēti par pašreizējo situāciju Daugavpilī un mūsu pilsētas attīstības perspektīvām. Pārrunāti arī līdzšinējās sadarbības rezultāti un turpmākās abpusēji izdevīgas partnerības iespējas. Ziemeļvalstu dienas organizētas, svinot 25. gadadienu, kopš tika uzsākta cieša sadarbība starp Ziemeļu un Baltijas reģiona valstīm.
Kā izrādās, somu valodā Daugavpils pilsētas un galvenās Latvijas ūdens artērijas – Daugavas – nosaukums skan pavisam atšķirīgi. Tulks Inga Makrecka skaidro, ka Daugavas somiskais nosaukums ir „Väinäjoen”, savukārt „linna” somu valodā nozīmē pils, no tā arī veidojies Daugavpils nosaukums Väinänlinna. Somijas vēstnieka sacītais par to, ka starp mūsu valstīm pastāv labas kaimiņattiecības, nav pārsteigums. Zviedrija, Dānija un Somija līdzfinansēja un aktīvi piedalījās vērienīga ūdenssaimniecības un kanalizācijas tīklu modernizācijas ilgtermiņa projekta realizēšanā Daugavpilī.
Somija arī šodien palīdz uzņēmumam „Daugavpils ūdens” ieviest jaunākās tehnoloģijas, lai kontrolētu un paaugstinātu iekārtu energoefektivitāti. Par to atgādināja Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Viņš arī atzīmēja, ka Zviedrija ir sniegusi atbalstu alternatīvo apkures veidu jomā, bet Norvēģija bija partneris Daugavpils cietokšņa projektu īstenošanā, un tieši, ūdenstorņa restaurācijā. Biznesa vidē svešvalodu zināšanas jau sen ir norma, tāpēc diskusija ar pilsētas uzņēmējiem noritēja angļu valodā. Diskusija iesākās ar īsfilmu par Latgali, kas tapusi par Norvēģijas fonda līdzekļiem. Tā stāstīja par cilvēkiem, tūrisma objektiem, infrastruktūru, uzņēmumiem un reģiona potenciālajām iespējām. Novērtējot pēdējo 25 gadu sasniegumus, pilsētas viesi kā svarīgākos no tiem minēja mieru, stabilitāti, augšupejošu attīstību un sadarbības stiprināšanu starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Šodien Daugavpilī darbojas vairāki uzņēmumi ar skandināvu kapitālu, deviņi no tiem eksportē savu produkciju uz Ziemeļvalstīm. Daugavpilī darbojas un gaida investorus rūpnieciskās zonas, lielas cerības tiek liktas uz Latgales speciālo ekonomisko zonu. Daugavpils Domes izpilddirektore Inga Goldberga uzskata, ka diskusija bija produktīva, turklāt ne tikai pašiem uzņēmējiem, bet arī pašvaldībai, kura var sniegt atbalstu ilgstoši strādājošiem uzņēmumiem projektu īstenošanā.
Ziemeļvalstu sadarbība ar Daugavpili attīstās daudzās jomās, tai skaitā sportā, izglītībā un kultūrā. Ziemeļvalstu dienu ietvaros norisinājās pasākumi dažādām mērķauditorijām un vecuma grupām. Bērniem kinoteātrī Silver Screen bija iespēja noskatīties filmas, Daugavpils Universitātē notika lekcijas, diskusijas, tika atklātas izstādes, Marka Rotko mākslas centrā darbojās komiksu meistardarbnīca un līdz 5. novembrim būs atvērta somu mākslinieku izstāde. Ziemeļvalstu dienas noslēgsies 10.-11. decembrī, kad Marijas baznīcā notiks Lūcijas dienai veltīts koncerts, Kino nakts un izstādes Marka Rotko mākslas centrā un „Saules skolā”.
