TIEŠSAISTĒ PIEEJAMA PLAŠA FOTO UN VIDEO KOLEKCIJA PAR DAUGAVPILS VĒSTURISKO APBŪVI Pilsētas ziņas

1189
TIEŠSAISTĒ PIEEJAMA PLAŠA FOTO UN VIDEO KOLEKCIJA PAR DAUGAVPILS VĒSTURISKO APBŪVI

Latvijas Valsts kinofotofonudokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālajā krātuvē “Redzu, dzirdi Latviju!” izveidota jauna kolekcija “Daugavpils vēsturiskā apbūve”. Tajā apkopotas fotogrāfijas un kinožurnālu materiāli, kas atspoguļo pilsētas 20. gadsimta arhitektūru.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva speciālisti izveidojušu jaunu vēsturisku kolekciju "Daugavpils vēsturiskā apbūve". Tā publicēta  audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālā krātuvē www.redzidzirdilatviju.lv.

Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā, monumentālā celtniecība bija nozīmīga saimnieciskās politikas sastāvdaļa. Valdība izstrādāja vērienīgu celtniecības programmu, kā arī pieņēma vairākus likumus, norādījumus un rīkojumus, kas reglamentēja darbības virzienus attiecībā uz esošajām būvēm, kā arī jaunu ēku celtniecību un teritoriju labiekārtošanu. Tas attiecās ne tikai uz Rīgu, bet arī uz Daugavpili.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 1935. gada 1. oktobrī pieņemto „Likumu par sagruvušo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu”, Daugavpils pilsētas valde izveidoja Nekustamo mantu novērtēšanas un sagruvušo ēku nojaukšanas komisiju. Tajā darbojās sekojošas personas – Daugavpils pilsētas galva Jānis Volonts, policijas priekšnieks Nikolajs Jansbergs, pilsētas valdes loceklis Ansis Augusts Inka, arhitekts un inženieris Pēteris Vītols, sekretārs G. Strazdiņš. Komisija apsekoja Daugavpils pussabrukušo un bojāto ēkas. Līdz 1936. gada oktobrim tika sastādīti 1990 akti par būvju nojaukšanu vai savešanu kārtībā.

1936. gada 14. janvārī bija stājies spēkā Ministru kabinetā pieņemtais „Likums par Nacionālās celtniecības komiteju”. Tajā tika iekļauta jau iepriekšminētā prasība sekmēt sagruvušu būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu. Pēc Nacionālās celtniecības komitejas ierosinājuma tika izveidots plāns par Daugavpils centra pārbūvi, kur kā galvenā būtu Vienības nama celtniecība un parādes laukuma un jaunā tirgus izbūve. Līdz 1938. gada martam Daugapilī bija nojauktas 1107 ēkas, savestas kārtībā 88. Vēl palika 629 nojaucamas un 163 kārtībā savedamas būves.

Kolekcijā “Daugavpils vēsturiskā apbūve” apkopoti 20. gadsimta foto dokumenti, kuros redzamas pussabrukušas un laika gaitā cietušas ēkas Daugavpilī, kā arī kinožurnāli, kuros redzama Daugavpils Vienības nama būvniecība, atklāšana un vecā tirgus apbūve pirms nojaukšanas. Kolekcija skatāma sekojot norādītajai saitei: http://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/collections/160433/30.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils pilsētas domes

Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa

 

Izmantojiet Google Translate, lai tulkotu vietni

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība neuzņemas atbildību par tulkojuma precizitāti!