Biedrība Cita Daugavpils svin pilsētas 750 jubileju izzinot apkaimes Pilsētas ziņas

Biedrība Cita Daugavpils 31. maijā, pilsētas svētkos Izglītības pilsētiņā piedalījās ar savu apkaimju telti “Apkaimes esam mēs!”. Šajā teltī biedrības pārstāvji un brīvprātīgie aicināja pilsētas iedzīvotājus izspēlēt biedrības izveidotās apkaimju spēles, uzzināt ko jaunu par apkaimēm un to ģeogrāfiju, tādā veidā stiprinot piederības sajūtu savai pilsētai. Apkaimju telts apmeklētāji tika iesaistīti četru uzdevumu veikšanā, katrā no tiem izmantojot atsevišķu apkaimju spēli.  

Atzīmē Daugavpils apkaimju kartē savas dzīvesvietas apkaimi! 

Apkaimju karte piesaistīja garāmgājējus un izraisīja lielu interesi gan par apkaimju telti, gan par pašu karti. Lielākā daļa atzina, ka iepriekš pilsētas apkaimju karti nav redzējuši un nav viegli tajā atrast savas dzīvesvietas apkaimi. 

Mūsu vērojumi: 

• Daļa Vizbuļu, Dzintaru un pat Viduspoguļankas iedzīvotāju uzskata, ka dzīvo Mežciema apkaimē. Tas varētu būt tāpēc, ka Mežciemam ir lielāka atpazīstamība, kas ir gan vēsturisko notikumu un infrastruktūras, gan iepriekšējo valsts un pilsētvaru, gan Mežciema iedzīvotāju biedrības nopelns.
• Dzintaru, Viduspoguļanakas un Vizbuļu apkaimēm nav izteiktas identitātes, tāpēc šo apkaimju iedzīvotājiem, tāpat kā visiem pilsētniekiem, ir neskaidra apjausma par šo apkaimju īpatnībām un robežām.
• Liela daļa Ezermalas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka viņi dzīvo vai nu Vecajā Forštatē vai “Ziemeļu pilsētiņā” jeb “Severkā”. Nosaukums “Severka” ir mantojums no padomju laikiem, un tā nav atsevišķa pilsētas apkaime. Vecās Forštates izvēli pamato tas, ka līdz 2006. gadam Ezermalas apkaime bija daļa no Vecās Forštates. 
• Daļa Kalkūnu iedzīvotāju neatšķir, kur atrodas Kalkūnu apkaime, bet kur – Kalkūnes pagasts. Šīs šaubas nozīmē arī to, ka ne visiem šīs apkaimes iedzīvotajiem ir skaidrs, vai viņu dzīvesvieta ir Daugavpils pilsētā vai Augšdaugavas novadā.

Saliec Daugavpils pilsētas apkaimju puzli!

Apkaimju puzles likšana pārbaudīja apmeklētāju zināšanas par Daugavpils pilsētas 25 apkaimju ģeogrāfiju, un ar to aizrāvās visu vecumu pilsētnieki. Dalībnieki bija izbrīnīti uzzinot, ka:

• Kalkūni ir eksklāvapkaime; 
• Ir tādas apkaimes kā Dzintari un Vizbuļi; 
• Ezermalas apkaimes nosaukums nav “Severka”;
• Jaunforštates apkaimes nosaukums vairs nav “Pirmā maija rajons” jeb “Pervomaika”; 
• Judovka, Liģinišķi, Nīderkūni un Križi ir Daugavpils pilsētas sastāvā. 

Novērojām arī, ka daudziem apkaimju puzle palīdzēja uzzināt apkaimju skaitu un izvietojumu. Liekot apkaimju puzli, pilsētnieki secināja, ka savu pilsētu nezina tik labi, kā bija domājuši.

Uzspēlē Daugavpils apkaimju kartīšu spēli “Par Daugavpili caur tās apkaimēm”!

Šo uzdevumu īpaši iecienījuši bija pilsētas seniori, kam dzīves laikā ir uzkrājušās apjomīgas zināšanas par pilsētu. Mūsu vērojumi: 

• Kartīšu spēle sākotnēji radīja nelielas šaubas, ka jautājumi būs pārāk vienkārši;
• Spēlējot kartīšu spēli, dalībnieki ar aizrautību apliecināja, ka spēle ir interesanta un pat izaicinoša; 
• Kartīšu spēle parādīja, ka priekšstati par savām Daugavpils apkaimju zināšanām ne vienmēr atbilst realitātei;
• Ar pozitīvu interesi kartīšu spēles dalībnieki ieklausījās pareizo atbilžu skaidrojumos, kas ir izlasāmi uz kartīšu otrās puses;
• Saņēmām atzinību, ka spēles saturs kartītēs ir pārdomāts un faktos balstīts.

Iezīmē savas apkaimes kartē idejas un resursus apkaimes tālākai attīstībai! 

Šī uzdevuma dalībnieki savas apkaimes izdrukātajā kartē atzīmēja unikālās, skaistās vai pārmaiņas gaidošās vietas. Sarunās iepriecināja iedzīvotāju entuziasms un pārliecība gan par apkaimes īpašajiem stāstiem, gan par ikdienas problēmām. Iedzīvotāju pieredzes stāsti apliecina, ka pilsētas apkaimes ir ne tikai teritorija, bet gan dzīvestelpa, ko veido cilvēki, viņu spilgtākās atmiņas, pieredze un cerīgas nākotnes skatījums. Karšu analīzi plānojam veikt vēlāk, tā ļaus detalizētāk izzināt iedzīvotāju uzskatus par savas apkaimes resursiem, attīstības vajadzībām un iespējām. Sarunās spilgti iezīmējās Jaunforštates iedzīvotāju vajadzība pēc kafejnīcas savā apkaimē. Savukārt kāda lietuviešu tautības Esplanādes iedzīvotāja stāstīja, ka apkaimē pietrūkst apstādījumu ar puķēm. Un viņa uzzīmēja skici, kā varētu izskatīties apstādījumi, norādot augu veidus un ziedu krāsas.

Kopumā pilsētas svētkos Apkaimju teltī sastapām un par apkaimēm sarunājāmies ar vismaz 184 pilsētas svētku dalībniekiem, kā to apliecina apkaimju kartē ielīmētās uzlīmes. Sasniegto cilvēku skaits ir krietni lielāks, jo vienlaicīgi komunicējām ar vairākiem pārstāvjiem, kas bija no vienas ģimenes vai draugu grupas. Taču šis skaits ir niecīgs salīdzinot ar pilsētas iedzīvotāju skaitu. Daži no Apkaimju telts apmeklētājiem bija pilsētas viesi no Rēzeknes, Rīgas, pat no Lietuvas. Diemžēl no Mazo Stropu, Gajoka, Vizbuļu un Liģinišķu apkaimēm nesastapām nevienu. Arī Ezermalas, Čerepovas, Kalkūnu un Dzintaru iedzīvotāju piedalīšanās bagātinātu vērojumus un atziņas par identificēšanos ar apkaimēm, apkaimju zināšanām un prioritātēm savas dzīvesvietas apkaimes tālākai attīstībai.

Apkaimju telts aktivitātes organizējām ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības sabiedrisko organizāciju fonda atbalstu. Tās ļauj secināt, ka mēs – Daugavpils iedzīvotāji – esam ieinteresēti un labprāt iesaistāmies sarunās par Daugavpils apkaimēm, taču kopumā par pilsētas apkaimēm joprojām zinām diezgan maz. Idejas turpmākiem darbiem: 

• Apkaimju kopienu veidošanās nenotiek pati no sevis. Tas ir lēns process, kur ir jāiegulda laiks un enerģija. Tās parasti iekustina viens vai daži aktīvisti, un tie varam būt jebkurš no mums!
• Saziņa ir svarīga apkaimju kopienas veidošanā, īpaši sākumā. Ja tavai apkaimei vēl nav atsevišķs saziņas kanāls, izveido WhatsApp grupu, kurai pievieno apkaimes iedzīvotājus. Daudzi pilsētnieki, īpaši no Jaunbūves un Ķīmijas apkaimēm, ir izteikuši vēlēšanos pievienoties savas apkaimes grupai. 
• Pašreiz vari pievienoties apkaimju aktīvistu kopīgai WhatsApp grupai "Daugavpils apkaimes" un Pārdaugavas apkaimju WhatsApp grupai. 
• Pilsētas apkaimes ir aktuāls temats pilsētvides un kultūras ģeogrāfijas pētniekiem. Tas paver plašas iespējas izglītības iestādēm un īpaši augstskolai, kas sevi pozicionē kā vienu no pilsētas attīstības stūrakmeņiem. 
• Apkaimju kopienu veidošanā un stiprināšanā nozīmīga ir sadarbība ar pašvaldību. Tā dod iespēju veidot dialogu, mācīties diskutēt par savām prioritātēm, sadzirdēt vienam otru, un atrast kopīgi veicamus darbus, lai apkaimes kļūst dzīvojamākas un dzīve tajās – cerīgāka. 

Biedrība Cita Daugavpils saka lielu PALDIES biedrības biedriem un brīvprātīgajiem, Jeļenai Žukovai no Mežciema apkaimes un Lilitai Gadzānei no dienas centra “Saskarsme” par iesaistīšanos Apkaimju telts aktivitāšu organizēšanā. 

Esam pārliecināti, ka aktīvas apkaimju kopienas ir viens no svarīgākajiem rādītājiem par pilsētas attīstību un labu dzīvi pilsētā.