Pasaules alerģijas dienā – saruna ar bērnu pulmonoloģi Ainu Maskalāni: “Mūsdienu dzīvesveids maina mūsu imunitāti” Pilsētas ziņas

Pasaules alerģijas dienas ietvaros runājām ar Daugavpils reģionālās slimnīcas Ambulatorās daļas vadītāju, Centra poliklīnikas galveno ārsti, pediatri un bērnu pulmonoloģi dr. Ainu Maskalāni par to, kāpēc bērniem arvien biežāk diagnosticē alerģijas, kā tās atšķirt no saaukstēšanās un kādas ir vecāku biežākās kļūdas šajā jomā.

– Lūdzu, pastāstiet, ar kādām alerģiskām saslimšanām visbiežāk saskaras bērni Latvijā?

Visbiežāk bērni Latvijā saskaras ar atopisko dermatītu (ekzēmu), pārtikas alerģijām, alerģiskām iesnām (rinītu) un bronhiālo astmu.

– Kā jūs domājat – vai tiešām alerģiju skaits ar katru gadu pieaug, vai tomēr tas ir mīts?

Ir pamatoti uzskatīt, ka pēdējo 30–40 gadu laikā alerģiju skaits ir dramatiski pieaudzis, īpaši industrializētajās Rietumu valstīs. Pašlaik vairāk nekā 30% bērnu cieš no alerģijām, un ievērojama daļa – līdz 10% – no astmas, bet 5–7% – no pārtikas alerģijām. Pieaugums ir saistīts ar vides faktoriem, dzīvesveida izmaiņām un tā saucamo higiēnas hipotēzi.

– Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc pieaug alerģisko slimību skaits bērniem? Cik liela nozīme ir ekoloģijai, uzturam un dzīvesveidam?

– Alerģisko slimību, tostarp astmas, izplatības pieaugums bērnu vidū pēdējās desmitgadēs ir sarežģīts fenomens, ko ietekmē vairāki faktori, kas saistīti ar mūsdienu dzīvesveidu.

Galvenie iemesli ir šādi:

1. Dzīvesveida faktori un mikrobioma izmaiņas:

 Cilvēka mikrobioms – milzīgā mikroorganismu kopiena, kas apdzīvo mūsu ķermeni – spēlē centrālo lomu imūnsistēmas "izglītošanā". Vairāki mūsdienu dzīvesveida faktori ir saistīti ar mikrobioma izmaiņām un paaugstinātu alerģijas risku: 

 Dzemdību veids: Bērniem, kas dzimuši ar ķeizargriezienu, ir paaugstināts alerģisko slimību risks, jo viņi netiek pakļauti mātes maksts baktērijām, kas kolonizē zarnas un atbalsta agrīno imūnsistēmu. 

 Zīdīšana: Samazināts zīdīšanas ilgums ir saistīts ar paaugstinātu alerģisko slimību attīstības iespējamību. Zīdīšana pārnes antivielas un veicina imūnsistēmas nobriešanu. 

 Antibiotiku lietošana: Antibiotiku lietošanas pieaugums, īpaši agrīnā bērnībā, ir konsekventi saistīts ar augstāku astmas un alerģiju sastopamību. Antibiotikas negatīvi ietekmē labvēlīgo baktēriju floru, izjaucot attīstošās imūnsistēmas spēju atšķirt kaitīgos un nekaitīgos kairinātājus. 

 Ģimenes lielums un sociālā saskare: Bērniem lielākās ģimenēs ir mazāka iespēja saslimt ar alerģijām, jo viņi, visticamāk, saskaras ar lielāku mikrobu daudzveidību no vecākiem brāļiem un māsām. Līdzīgi regulāra mijiedarbība ar citiem bērniem, piemēram, bērnudārzā, stiprina imūnsistēmu.

 Mājdzīvnieku iedarbība: Saskare ar mājdzīvniekiem, piemēram, suņiem, aizsargā pret alerģijām, jo tie ievērojami palielina mājas mikrobu bioloģisko daudzveidību. 

 Aptaukošanās un fiziskās aktivitātes: Aptaukošanās bieži tiek minēta kā astmas un hronisku slimību veicinošs faktors. Turklāt fizisko aktivitāšu samazināšanās korelē ar astmas pieaugumu. 

2. Uztura ietekme:

Uztura paradumu maiņa pēdējās desmitgadēs var veicināt alerģiju pieaugumu:

Rietumu stila diētas: Šīs diētas parasti ir ar zemu šķiedrvielu saturu un augstu apstrādātu pārtikas produktu saturu, kas var izraisīt zarnu mikrobioma disbiozi un paaugstinātu alerģijas risku. 

Šķiedrvielas un antioksidanti: Diēta, kas bagāta ar šķiedrvielām (ko metabolizē zarnu mikrobioms) un antioksidantiem no svaigiem augļiem un dārzeņiem, veicina veselīgu imūnreakciju un samazina iekaisumu. Bērniem, kuri patērē daudz svaigu produktu, ir zemāks astmas un citu alerģisku stāvokļu līmenis. 

Tauku patēriņa maiņa: Samazināts dzīvnieku tauku patēriņš un palielināta augu eļļu ar omega-6 taukskābēm lietošana, kā arī samazināts omega-3 taukskābju patēriņš no zivīm, var veicināt iekaisuma stāvokļus, kas palielina jutību pret alerģiskām reakcijām. 

Agrīna piebarojuma ieviešana: Pētījumi liecina, ka izvairīšanās no alerģiskiem pārtikas produktiem zīdaiņa vecumā var faktiski palielināt alerģijas risku, nevis to samazināt. 

Mātes diēta: Ir novērota apgriezta saistība starp olu, svaigu un vārītu zaļo dārzeņu patēriņu mātes grūtniecības laikā un bērna alerģisko slimību izplatību. 

3. Ekoloģiskie un vides faktori:

Vide, kurā bērni aug, būtiski ietekmē viņu imūnsistēmas attīstību:

Lauku vide un endotoksīnu iedarbība: Cilvēkiem, īpaši bērniem, kas dzīvo lauku saimniecībās, ir ievērojami mazāk alerģisku slimību. Šis aizsargājošais efekts tiek saistīts ar viņu pakļaušanu ievērojami augstākam endotoksīna (baktēriju lipopolisaharīda, LPS) līmenim, kas stimulē imūnreakcijas un samazina alerģisko iekaisumu. 

Urbanizācija un laiks telpās: Strauja urbanizācija ir paātrinājusi saskares zudumu ar dabisko vidi, jo cilvēki līdz pat 90% laika pavada telpās. Tas samazina saskari ar daudzveidīgiem mikrobiem, kas atrodami dabiskajā vidē. 

Gaisa piesārņojums un ķīmiskās vielas: Industriālais, satiksmes radītais un iekštelpu gaisa piesārņojums, kā arī ķīmisko vielu iedarbība no mājsaimniecības produktiem, var spēlēt nozīmīgu lomu alerģiju attīstībā. 

Kopumā alerģisko slimību pieaugums bērniem ir saistīts ar mūsdienu dzīvesveida izmaiņām, kas samazina agrīnu saskari ar daudzveidīgiem, labvēlīgiem mikrobiem, kuri ir nepieciešami imūnsistēmas pareizai "izglītošanai" un tolerancei. Tas ietver izmaiņas dzemdību veidā, zīdīšanā, antibiotiku lietošanā, uzturā, kā arī samazinātu saskari ar dabisko vidi un palielinātu piesārņojumu.

 – Vai ir iespējams novērst alerģijas attīstību bērnam jau no agrīna vecuma?

Pilnībā novērst – ne vienmēr, bet risku iespējams būtiski samazināt. Ieteicams nodrošināt dabisku zīdīšanu, pakāpenisku jaunu pārtikas produktu ieviešanu, izvairīties no smēķēšanas grūtniecības laikā un bērna klātbūtnē, kā arī veicināt saskari ar dabu.

– Kā vecākiem atšķirt saaukstēšanos no, piemēram, alerģiska rinīta?

Saaukstēšanās parasti ilgst 7–10 dienas, tai raksturīgas iesnas, klepus un nereti paaugstināta temperatūra. Savukārt alerģisks rinīts izpaužas ar caurspīdīgām iesnām, šķaudīšanu, niezi degunā un acīs, un simptomi bieži ilgst ilgāk vai atkārtojas noteiktās situācijās, piemēram, putekšņu sezonā. Temperatūra parasti nav paaugstināta.

– Ko darīt, ja bērnam ir bronhiālā astma uz alerģijas fona? Vai tas nozīmē diagnozi uz mūžu?

Ir svarīgi stingri ievērot ārsta norādījumus, lietot gan glābšanas, gan uzturošos medikamentus, izvairīties no alergēniem un regulāri apmeklēt pulmonologu vai alergologu. Astmas diagnoze ne vienmēr paliek uz mūžu – daļai bērnu simptomi ar vecumu var mazināties vai izzust, bet ir nepieciešama pastāvīga novērošana.

– Kādas kļūdas vecāki visbiežāk pieļauj alerģijas ārstēšanā vai ikdienā?

Biežākās kļūdas ir medikamentu nelietošana saskaņā ar ārsta norādījumiem, piemēram, pārtraucot terapiju pie pirmajām uzlabojuma pazīmēm. Tāpat bieži sastopama ir nepietiekama alergēnu izvairīšanās, pašārstēšanās, paļaušanās uz nezinātniskām metodēm un novēlota vēršanās pie speciālistiem.

– Cik nozīmīga ir vide mājās – piemēram, spilvenu izvēle, telpu vēdināšana, atteikšanās no paklājiem un mīkstajām rotaļlietām?

Ļoti nozīmīga. Ieteicams izvēlēties hipoalerģiskus spilvenus un segas, regulāri vēdināt telpas, izvairīties no paklājiem un mīkstajām rotaļlietām, jo tās uzkrāj putekļu ērcītes, pelējumu un citus alergēnus. Svarīga ir arī regulāra uzkopšana un gaisa mitruma kontrole.

– Kāds būtu jūsu novēlējums vecākiem šajā Pasaules alerģijas dienā?

Nepārtraukta izglītība un cieša sadarbība ar veselības aprūpes speciālistiem ir atslēga. Tas palīdz vecākiem orientēties šajā sarežģītajā jomā un nodrošināt saviem bērniem veselīgāku un drošāku nākotni.