Daugavpilī aizvadīts piemiņas pasākums 1949. gada deportāciju upuriem Pilsētas ziņas

643
Daugavpilī aizvadīts piemiņas pasākums 1949. gada deportāciju upuriem

Sestdien, 25. martā vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē, pieminēja 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad 42 300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz tālajiem Krievijas apgabaliem. Arī Daugavpilī, A. Pumpura skvērā pie pieminas akmens “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem” pulcējās tie, kuriem pēc šiem traģiskajiem notikumiem izdevās atgriezties dzimtenē, izsūtīto ģimenes locekļi kā arī Daugavpils valstspilsētas pašvaldības vadība.

Plkst. 10.30 A. Pumpura skvērā pie piemiņas akmens “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem”, skanot Latvijas Republikas himnai, daugavpilieši bija pulcējušies uz Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdi.

Uzrunājot klātesošos, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš sacīja:

“Šodien, kā ikkatru gadu, 25. martā mēs esam šeit, lai atcerētos tos traģiskos notikumus, kad bez izmeklēšanām, apsūdzībām un tiesām, vakarā un naktī tika pulcētas Latvijas ģimenes. Neskatoties ne uz etnisko piederību, neskatoties uz valodas un viedokļu dažādību, viens pēc otra tika ķerti tie cilvēki un viņu ģimenes locekļi, par kuriem ziņoja tā laika teroristiskās varas ziņneši. Gan Latvijai, gan Daugavpilij tā ir liela traģēdija. Un šos vēstures notikumus mums ir jātur piemiņā, mums ir jāpulcējas šeit katru gadu, ir jāstāsta jaunākajām paaudzēm cilvēku likteņstāsti, kuri vienā brīdī tika pārrauti ar varas rīkojumiem.

Šodien es gribētu teikt vārdus, kuri pamatā tiešām veltīti, cilvēkiem, kuri piedzīvojuši šīs šausmas – šausmas, kuras mēs un jaunākā paaudze zinām tikai no viņu nostāstiem, tikai no vēstures lappusēm. Bet arī klausoties tās ikdienā un mūsu pilsētas politiski represēto klubā, ļoti daudziem līdzcilvēkiem birst asaras. Tas nav piedodams, to ir jātur atmiņā, lai nekas tāds ar mūsu cilvēkiem, ar mūsu Latviju neatkārtotos.

Šajā dienā vēlos novēlēt veselību, izturību, un, lai Dievs svētī Latviju!”

Pēc uzrunām, daugavpilieši devās nolikt ziedus pie pieminekļa “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem”, bet plkst. 11.00 skanēja Valsts prezidenta Egila Levita uzruna, pēc kuras Daugavpils teātra aktieri nolasīja 113 no Daugavpils deportēto cilvēku vārdus.

 Kopumā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi notika 43 Latvijas pilsētās un novados. To laikā laikā tika nolasīti 1949. gada 25. martā izsūtīto vārdi, vecums un dzīves vieta.

Lasījumu ieraksti no 43 pašvaldībām pieejami Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapā LNB.lv, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē deportetie.kartes.lv.

Karti izstrādājusi “Jāņa sēta”, pamatojoties uz Latvijas Valsts arhīva veidoto deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstu un tur norādītajām vēsturiskajām adresēm.

Piemiņas pasākumu “Aizvestie. Neaizmirstie” rīkoja Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar SIA “Jāņa sēta” un Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī 36 Latvijas novadiem un 7 valstspilsētām.

Pasākumu iniciatore ir Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Atbalstītāji: Kultūras ministrija, Latvijas Okupācijas muzejs, Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Sabiedriskie mediji: portāls LSM.lv, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.

Izmantojiet Google Translate, lai tulkotu vietni

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība neuzņemas atbildību par tulkojuma precizitāti!