Daugavpilī skolu vecāki tiek iepazīstināti ar vispārējās izglītības iestāžu attīstības stratēģiju Izglītības ziņas
Š.g. 29.janvārī Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) vadība uz informatīvu semināru aicināja pilsētas skolu Vecāku konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir visu pilsētas skolu padomju pārstāvji, lai pievērstu uzmanību aktuāliem izglītības jautājumiem. Semināra laikā klātesošie tika iepazīstināti ar „Daugavpils pilsētas vispārējās izglītības iestāžu attīstības stratēģiju 2018.-2025.gadam” (turpmāk – Stratēģija), izklāstot svarīgākos pasākumus izglītības jomā, kā arī ieskicējot gaidāmās pārmaiņām izglītībā, kas saistītas ar jaunā mācību satura ieviešanu, pāreju uz mācībām latviešu valodā un skolēnu uzņemšanu 10.klasēs. Seminārā piedalījās Izglītības pārvaldes speciālisti un Daugavpils pilsētas domes pārstāvji – domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Zdanovskis un Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja Līvija Jankovska. Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks A.Zdanovskis atzinīgi novērtēja gan Pārvaldes izstrādāto Stratēģiju, gan iniciatīvu regulāri tikties ar skolu vecākiem un runāt par aktualitātēm izglītībā.
Tikšanās laikā Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova, iepazīstinot klātesošos ar jauno Stratēģiju, minēja, ka izglītības kvalitāte ir gan prioritāte, gan izaicinājums. Tieši tāpēc arī tika runāts par izmaiņām skolu tīklā un par nākamā mācību gada uzņemšanas noteikumiem vidusskolā. Lai iestātos 10.klasē, 9.klases skolēniem nepieciešams valsts pārbaudes darbos (latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā) iegūt vismaz 5 balles, bet mazākumtautību skolu skolēniem – vismaz 46% centralizētajā latviešu valodas eksāmenā, kā arī 10.klasi varēs atvērt, ja būs vismaz 22 skolēni. Izglītības pārvaldes mājas lapā līdz 5.martam tiks izvietota vietne, kurā būs atrodami skolu uzņemšanas noteikumi un piedāvātās izglītības programmas, kā arī informācija par pēdējo trīs gadu obligāto centralizēto eksāmenu (turpmāk – OCE) rezultātu indeksu pilsētas skolās. Vecākus šīs izmaiņas neatstāja vienaldzīgus, jo tika uzdoti vairāki jautājumi par to, kā tiks organizēts šis process, kas notiks ar skolēniem, kurus neuzņems vidusskolā. Atbildot uz vecāku jautājumiem, M.Isupova pievērsa uzmanību tam, ka sakarā ar to, ka skolēnu skaits vidusskolas posmā paliek mazāks, IZM izstrādāja noteikumus par finansējuma piešķiršanu izglītības iestādēm, kur viens no rādītājiem ir skolēnu skaits vidusskolas posmā, bet otrs – izglītības kvalitāte, ko turpmāk noteiks, izmantojot formulu (12.klases OCE rezultātu indekss, skolēnu skaits uz 1.septembri, eksāmenu kārtotāju skaits). Turpretī skolēni, kuri netiks uzņemti vidusskolas posmā zemo vērtējumu dēļ, aicināti doties uz profesionālajām izglītības iestādēm, kurās ir labs aprīkojums un tiek piedāvāts gan apgūt vidējo izglītību, gan iegūt profesiju. Vecākus, protams, interesēja arī fakts par visu pilsētas vidusskolu pastāvēšanu. Šajā diskusijā iesaistījās arī Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja L.Jankovska, uzsverot to, ka pašvaldība cītīgi izvērtē katras pilsētas vidusskolas darbību un iespējas, kā arī to, ka pašvaldība joprojām ir gatava diskutēt par šo jautājumu, paturot prātā to, ka skolām ir jāatrod iespēja, lai skolēni iegūtu viskvalitatīvāko izglītību.
M.Isupova pievērsa uzmanību arī tam, ka turpmāk audzināšanas darbs skolās tiks īstenots ciešā sasaistē ar mācīšanos, kas palīdzēs attīstīt kompetences. Izglītības iestādes turpmāk, plānojot savu audzināšanas darbu, uzmanību pievērsīs nevis pasākumu kvantitātei, bet gan tam, kādas prasmes un iemaņas skolēns iegūs, piedaloties pasākumā. Vecāki par pozitīvu faktu atzina domu, ka Pārvalde pievērsīs uzmanību arī skolēnu līdzpārvalžu attīstīšanai, lai sekmētu skolēnu organizatoriskās spējas, pilsoniskumu un piederības sajūtu savai pilsētai.
Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka akcentēja domu, ka Stratēģija ir darba plāns, lai veiksmīgi ieviestu jauno mācību saturu, kas saistīts ar mācību procesa plānošanu, zināšanu un aktivitāšu vērtēšanu, skolēnu individuālo spēju attīstīšanu un skolotāju sadarbību, kā arī iespēju veidot skolu kā mācīšanās organizāciju ne tikai skolēniem un skolotājiem, bet arī vecākiem, jo vecāku atbalsts vienmēr ir un būs ļoti svarīgs ikvienā izglītības posmā. Tika pievērsta arī detalizēta uzmanība tam, ar ko šī brīža mācīšanas pieeja atšķiras no jaunā mācību satura, akcentējot caurviju prasmju attīstīšanu. Vecākus ieinteresēja tas, cik daudz skolās pievērsīs uzmanību tieši līdzdalības un uzņēmējspēju attīstīšanai. I.Sprindžuka akcentēja domu, ka tiks paplašināts skolu karjeras konsultantu darba loks, mudināts vairāk veidot skolēnu mācību uzņēmumus, kā arī jaunajā mācību saturā svarīgākā būs tieši darbība, caur kuru arī skolēns liks pamatus prasmei iekļauties sabiedrībā un risināt nestandarta situācijas, kā arī svarīgi ir pareizi izprast jēdzienu „uzņēmējspēja”, jo tā pamatā ir prasme „uzņēmība”.
Vidusskolas posmā mācību saturā arī paredzamas izmaiņas. Ikvienam vidusskolēnam būs iespēja jau no 11.klases izvēlēties savu individualizēto mācību plānu, lai gūtu padziļinātas zināšanas un pēc tam 12.klasē arī kārtot eksāmenus šajos mācību priekšmetos. Skolēniem pašiem būs jāuzņemas atbildība par savu izvēli un jau laikus jādomā par nākotnes plāniem, līdz ar to tiek piedāvāts skolām strādāt jau no 8.klases gan ar skolēniem, gan ar viņu vecākiem. Proti, jo vairāk skolēnu būs vidusskolā, jo plašāku izvēli skola varēs viņiem piedāvāt.
Izglītības satura nodaļas izglītības metodiķe latviešu valodas jautājumos Silvija Mickeviča izklāstīja svarīgākās pārmaiņas izglītības programmās. Jau no 2019.gada 1.septembra tiks palielināts latviešu valodas īpatsvars visos izglītības posmos, sākot jau no pirmsskolas. S.Mickeviča informēja arī par to, ka visas izglītības iestādes ir iesniegušas savu vajadzību aprakstus un secīgus plānus mācību latviešu valodā ieviešanai, saņēma pašvaldības atbalstu, lai sniegtu atbalstu skolēniem latviešu valodas padziļinātā apguvē (latviešu valodas papildnodarbības, iespēja klasi dalīt mazākās grupās latviešu valodas apguvei u.c.). Vecākus interesēja, kā tiks īstenota šī pāreja speciālās izglītības iestādēs. Atbildot uz šo jautājumu, S.Mickeviča minēja, ka process visās izglītības iestādēs notiks vienādi, bet M.Isupova uzsvēra, ka skolēniem joprojām saglabājas individuālā pieeja un tiks nodrošināts individuālais atbalsts. Atbildot uz vecāku jautājumiem par speciālo izglītību, M.Isupova minēja to, ka arī vispārējās izglītības iestādēs notiks pedagogu un speciālistu apmācība, lai gūtu zināšanas un prasmes darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām. Vecākus interesēja arī, kāds atbalsts tiek sniegts reemigrējušajiem bērniem, jo, atgriežoties no ārzemēm, šo bērnu latviešu valodas zināšanas bieži vien nav pietiekamas. I.Sprindžuka pastāstīja, ka tiešām šādi gadījumi ir, un šiem bērniem tiek piedāvāts gan individuāls atbalsts, gan papildus latviešu valodas nodarbības.
Tikšanās noslēgumā, veicot īsu aptauju, uzzinājām, ka nākamajās tikšanās reizēs vecāki vēlas būt informēti par to, kā vecāki var palīdzēt bērniem veiksmīgāk pāriet uz jaunā mācību satura apguvi, par iekļaujošo izglītību, par karjeras jautājumiem un latviešu valodas apguvi vidusskolā.
Izglītības pārvalde plāno arī turpmāk organizēt informatīvos seminārus vecākiem. Nākamā tikšanās notiks 31.janvārī ar pirmsskolas izglītības iestāžu vecāku konsultatīvo padomi, kad vecāki tiks iepazīstināti ar Stratēģijas pamatjautājumiem un aktualitātēm, kuras nozīmīgas pirmsskolas izglītībā.
Informāciju par stratēģiju var atrast DPIP mājas lapā www.izglitiba.daugavpils.lv sadaļā Normatīvie dokumenti.
Informāciju apkopoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste
Ilona Bohāne (65432102)
