Rotko muzejā uzplaukst vasaras izstāžu sezona Kultūras ziņas

Piektdien, 30. maijā, pulksten 16.00 Rotko muzejs svinīgi atklās vasaras izstāžu sezonu, piesakot sešus formā un saturā jaudīgus izstāžu projektus. Skatītājus sagaida Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Kaspara Zariņa kolorītā “Pasaules kārtība”, iesīkstējušus pasaules uzskatus izaicinošā Sergeja Djomina “Glezniecība”, pieredzes bagātā lietuviešu grafiķa Vaidota Januļa dziļdomīgā “Melnā klusuma grafika”, Daugavpils mākslinieka Leonīda Baulina piemiņas izstāde, pērn mūžībā aizsauktās latviešu keramiķes Violetas Jātnieces radošā mantojuma liecības un no senlaiku dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetiem starojošā “Austrumu elegance”.

Kaspara Zariņa “Pasaules kārtība”

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Kaspars Zariņš ir, iespējams, neparastākais Latvijas laikmetīgais gleznotājs tādā nozīmē, ka savā jaunradē stilistiski meistarīgi savieno vismaz trīs lietas – renesanses harmoniju, modernisma “antimākslu” ar virzienam raksturīgo satraucošo naratīvu un laikmetīgu kompromisu mākslu.

Personālizstādi “Pasaules kārtība” veido trīs sižetiski bloki – strūklakas, ziedi un figurālas grupas. Visos šķietami vienas krāsas lielie laukumi ir veidoti daudzslāņainās niansēs un nokrāsu autorsalikumos. Projekta kuratore, mākslas zinātniece Inga Šteimane, pasvītro – savā pirmajā personālizstādē Rotko muzejā Zariņš lieto krāsu nianses kā jēgpilnu alfabētu un projicē krāsu stāstus uz sižetiskajiem.

“Es gribu uzgleznot visu ar krāsu,” teic mākslinieks un apstrīd tradicionālo uzskatu, ka ģeniāli krāsas mākslinieki neprot gleznot formu. “Tās ir muļķības. Jo krāsu glezniecība neizslēdz dziļumu, tāpat kā formas glezniecība neizslēdz krāsu. Vienkārši mazāk talantīgi cilvēki nevar to apvienot.”

Sergeja Djomina “Glezniecība”

Sergeja Djomina izstādei Rotko muzejā dots lakonisks nosaukums “Glezniecība”, jo tieši tāds arī ir projekta vēstījums. Tā ir mākslinieka aizraušanās ar to, kas viņam patīk, ar to, kas padodas. Kā uzsver izstādes kurators Aivars Baranovskis, Djomina jaunrades kontekstā mēs, protams, varētu prātot arī par darvinismu, reliģiju simbiozi, varas attiecībām, pērtiķu izstumšanu no eksistences areāliem un izmantošanu zinātniskos eksperimentos. Tikpat labi varētu ieslīgt diskusijās par taisnīgumu un patiesumu. Tomēr vienīgais patiesums, kas pastāvēs, ir sevis atpazīšana, savu problēmu saskatīšana vietās un lietās, kas sasaucas ar skatītāja sajūtām, domāšanu un pieredzi. Un Sergejs tam nepretojos, drīzāk otrādi – ar interesi vēro, ko gan vēl skatītājs ieraudzīs viņa glezniecībā.

“Visuma buljonā, kurā vārāmies, mums ir dota unikāla iespēja piedzīvot šo dzīvi, unikāla nejaušība, ne vairāk. Arī izvēlēties būt par gleznotāju ir tikai nejaušības princips darbībā. Kādreiz ļoti iepatikās, ka varu kaut ko uzzīmēt, vēlāk – dzīvi bez tā nevarēju iedomāties, viss cits šķita vienaldzīgs. Šī izdošanās un baudījums no procesa ļoti priecē. Tādēļ vēl arvien nevaru iedomāties sevi bez gleznošanas. Lai arī gleznošana ir kļuvusi par daļu no ikdienas rutīnas (tās labāko daļu), tā katru reizi iekvēlina atkal un atkal, ļaujot sajusties dzīvam,” teic mākslinieks.

Vaidota Januļa “Melnā klusuma grafika”

Pieredzes bagātais lietuviešu grafiķis Vaidots Janulis (Vaidotas Janulis) šosezon atgriežas Rotko muzejā ar personālizstādi, kuras grafisko naratīvu veido piecu pēdējo gadu jaunrade. No skatītāja izstādes pieredzējums paģēr došanos ceļojumā mākslinieka “melnās kolekcijas” blīvajā vizuāli semantiskajā ainavā, kam ir divas atsevišķas, taču fundamentāli saistītas daļas – aplokšņu asamblāžas un sietspiedes tehnikā risinātas kompozīcijas, kas uzrunā zīmju un objektu valodā.

“Izstādes vērojumā skatītājs komunicē ar skatienu. Kas skatienam kopīgs ar vēstuli? Abiem ir komunikatīva funkcija… Bet ja vēstules un skatienus slēpj aploksnes? Jūs aizverat aploksni, aiztaisāt acis, visapkārt valda dziļa, melna tumsa, un tomēr tēli paliek. Melnais izrādās krāsains,” komentē mākslinieks.

Pārlaicīgā “Austrumu elegance”

Ķīnas mākslas izstāde no Tiaņdzjiņas muzeja kolekcijas iepazīstina ar Ķīnas porcelāna, glezniecības un kaligrāfijas vērtībām, kas tapušas laikā no 13. līdz 19. gadsimtam, kā arī izgaismo Tiaņdzjiņas reģiona senās kultūras nianses.

Glezniecība ir Ķīnas tradicionālās mākslas kvintesence. Salīdzinot ar evolūciju citviet pasaulē, Ķīnā šī mākslas forma attīstījās savdabīgi. Ar pāris vienkāršiem līdzekļiem – otu, papīru, tinti un dažiem minerālu vai augu izcelsmes pigmentiem – senie glezniecības meistari spēja vienlīdz pārliecinoši attēlot dabu un savu iekšējo pasauli. Ķīnas kaligrāfija ir rakstības māksla, kurā atklājas zīmju estētiskās īpašības – tā ir reizē praktiska un mākslinieciska. Savukārt porcelāns ir māla un uguns māksla, kuras tapšanas nianses gadsimtiem ilgi tika sargātas kā visstingrākais noslēpums.

Izstādē Rotko muzejā būs skatāmi gan klasiskie zilibaltā porcelāna trauki, gan maigos toņos dekorēti rožu porcelāna priekšmeti, gan emaljēta porcelāna izstrādājumi, kas izceļas ar sevišķi rūpīgu izpildījumu, izsmalcinātu eleganci un greznību.

Leonīda Baulina “Mākslas laboratorija”

Daugavpils mākslinieka Leonīda Baulina (1945–2002) astoņdesmitajai dzimšanas dienai veltītajā izstādē eksponēti darbi no viņa ģimenes kolekcijas, kas līdz šim skatītājam nebija plaši pazīstami. Mākslinieka radošā amplitūda ir pārsteidzoši plaša. Glezniecībā viņam svarīgākais šķitis parādīt formu saspēli un gaismas stāvokli. Ne mazāk ievērības cienīgas ir grafikas – tās izceļas ar sižetu daudzveidību un līniju izsmalcinātību. Tieši grafikas medijā Baulins izkopis spēcīgu un savdabīgu mākslas rokrakstu, kur ar specifisku telpas izjūtu un ģeometrisku stilizāciju radījis nosacītu pasaules tēlojumu, savienojot ironiju un lirismu.

“Katram māksliniekam grafika ir nepieciešama kā daiļrades laboratorija, kurā nobriest ieceres, noslīpējas meistarība, tiek izmēģināti jauni paņēmieni. (..) Baulina zīmējumos jūtama ekspresija, elegance un vieglums. Ar spalvas vilcienu mākslinieks rada savu pasaules redzējumu, kura varoņi ir līnijas, plankumi, baltas plaknes. Tie it kā iesaistās savstarpējā bezgalīgā spēlē, krustojas, satuvinās, iedarbojas cits uz citu un veido kustības plūsmu,” Baulina mantojumu komentē mākslas zinātniece Ksenija Rudzīte.

Violetas Jātnieces “Vasara”

Ar keramikas objektu izlasi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma izstāde “Vasara” piemin vienu no divdesmitā gadsimta otrās puses spilgtākajām personībām Latvijas laikmetīgajā keramikā. Pērn mūžības ceļos aizsauktā Violeta Jātniece (1939–2024) savulaik ar panākumiem darbojusies leģendārajās Ķīpsalas keramikas darbnīcās plecu pie pleca ar tālaika izcilāko latviešu keramiķi Pēteri Martinsonu. Mākslinieces darbi ir silti, spilgti un krāsaini, atgādinot par viņas temperamentu, drosmi un dzīvesprieku. Spēcīgās un skaidrās formas un faktūras krāsojas oranžos, sarkanos un citos košos toņos, izstarojot nezūdošu sievišķu enerģiju un vitalitāti.

“Mani iedvesmo daba, tās ritmi un faktūra, uzarti lauki, nogruvušas kraujas vai smilšu raksti jūrmalā. Silueti, krāsu salikumi. Kā arī arhitektoniskās konstrukcijas, to proporcijas un harmonija,” reiz teikusi māksliniece.

Izstāde ir pieejama Rotko muzeja Martinsona mājā un izceļ paralēles starp izcilā Latviešu keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) radošo mantojumu un viņa kolēģu un laikabiedru meklējumiem keramikas medijā.

Rotko muzeja vasaras sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas no 2025. gada 30. maija līdz 24. augustam, izņemot Kaspara Zariņa “Pasaules kārtību” un Vaidota Januļa “Melnā klusuma grafiku”, ko varēs baudīt līdz 17. augustam.

Sezonas atklāšanas dienā, noslēdzoties atklāšanas pasākumam, ieeja jaunatklātajās izstādēs būs bez maksas.

Rotko muzeja vasaras sezona ir tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Laikmetīgās keramikas centru, Tiaņdzjiņas muzeju un Ķīnas Tautas Republikas vēstniecību Latvijā, mākslas centru “Zuzeum” un galeriju “Bastejs”. Atbalsta – Valsts kultūrkapitāla fonds, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, “Valmiermuiža”, “Devona” un “Caparol”.

Publicitātes attēli:

• Kaspars Zariņš. “Sapulce I”. Audekls, eļļa. 150 x 280 cm. 2025.
• Sergejs Djomins. “Zirnekļpērtiķis”. Audekls, eļļa. 90 x 70 cm. 2021. Foto – Oļegs Zernovs.
• Vaidots Janulis. “Lidojums viļņu vālos”. Sietspiede. 70 x 100 cm. 2020.
• Cju Jins. “Persikziedu zemes nemirstības karaļvalsts”. 175 x 66,7 cm (fragments). 16. gadsimts. Tiaņdzjiņas muzeja kolekcija.
• Leonīds Baulins. “Mājās”. Audekls, eļļa. 96 x 80 cm. 1998.
• Violeta Jātniece. “Pudeles”. Šamots, glazūra. Dažādi izmēri. 1990. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija.