Šobrīd Daugavpilī

KOPĪGA VALODA

Pēdējo reizi informācija atjaunota 16.06.2021, 11:10

Daugavpils Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 pieteikuma tēma ir “LINGUA FRANCA: meklēt, radīt, runāt”. Mēs domāsim par to, kā radīt pamatu kopīgu vērtību valodai, lai Daugavpilī, Latgalē un Latvijā cilvēki apzinātos to spēku, ko dod piederība Eiropai. Savukārt Eiropai atklātos unikālais Latgalei raksturīgais kultūras stāsts par dzīvi uz robežas starp Rietumiem un Austrumiem.

Daugavpils vienmēr ir bijusi cietoksnis, kurā  dažādas varas ir apliecinājušas sevi ar militāro un represīvo spēku. Nu jau vairākus gadu desmitus cietoksnī savu radošo spēku rāda pasaules līmeņa laikmetīgā kultūra un māksla. Tā atver vaļā cietokšņa un pilsētas vārtus cilvēkiem, kuri ar savu darbu aizsargāšanos pārvērš par uzticēšanos, bet uzbrukumu - par sadarbību.  Mēs vēlamies turpināt veidot sarunu starp visdažādākajām kopienām un nozarēm, starptautiskiem partneriem un domubiedriem, lai kopīgi radītu atvērtu un iejūtīgu sabiedrību.   

Daugavpilī un Latgalē valodu un kultūru daudzveidība ir pastāvējusi gadsimtiem ilgi. Tas rada pamatu krāsainai, pārsteigumu pilnai, interesantai un ar kultūras notikumiem bagātai dzīvei. Tomēr līdzās labajam, ko dažādība sevī ietver, pastāv arī konflikta riski. Īpaši mūsdienās, kad realitāti, kurā dzīvojam, nosaka atšķirīgās mediju telpas un noslēgtie sociālie “burbuļi”, kuri lieto valodu nevis, lai meklētu vienojošo, bet, lai šķeltu un radītu  sajūtu par atstumtību. Tieši tāpēc tik svarīgi ir kultūras procesi, kuros  ikviens var aktīvi līdzdarboties un atklāt to, cik mēs viens otram esam vērtīgi.

Daugavpils vēlas kļūt par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu, lai kopā ar Latgali radītu un arī visai Eiropai rādītu to, kā kultūra un māksla kļūst par pamatu kopīgai valodai sabiedrībā ar lielu etnisku dažādību. Tāpēc, ka kopīgas valodas meklēšana, radīšana un runāšana, var kļūt par pamatu cieņas un uzticēšanās pilnai ikdienai.

Daugavpils kā Eiropas kultūras galvaspilsēta aicina uz kopradīšanu un sadarbību visās valodās runājošus cilvēkus, lai dažādie burti, zilbes, vārdi un teikumi savītos šodienai nozīmīgos stāstos par ilgtspējīgu kopīgu dzīvi, kurā cilvēki ar prieku rūpējas viens par otru un dabu, kurā māksla un zinātne palīdz viena otrai atrast atbildes uz veselīgai nākotnei svarīgiem jautājumiem un, kurā kultūra un māksla palīdz pielikt punktu nesaskaņām, jautājuma zīmi neskaidrajam un izsaukuma zīmi cilvēcībai.

Kopīgas kultūras  valodas jeb kultūras Lingua franca atrašana, radīšana un lietošana ir aktuāla gan Daugavpils un Latvijas, gan Eiropas kontekstā, jo ļauj vienoties par vienotu vērtību kodolu, kas svarīgs, lai radītu saprašanos, uzticēšanos un sadarbību. Šie trīs attīstības posmi – meklēt, radīt, runāt – ir Daugavpils ceļa karte pašiem sev, Latgalei un Eiropai, mūsu kopīgās kultūras valodas attīstīšanai.

 

Meklēt kopīgu kultūras valodu

Daudzveidība ir spilgta pilsētas rakstura pamatiezīme un lepnums. Tomēr dažādība sevī slēpj arī nesaprašanās risku. 

Nepieciešamība meklēt kopīgu valodu izriet no pilsētas iedzīvotāju drosmes apzināt situācijas, kur mēs viens otru nedzirdam, nesaprotam, nesatiekamies - ne tikai Daugavpils, bet arī Latgales un Latvijas robežās. Dažādajās mediju telpās, dažādajās vēstures interpretācijās, dažādajos priekšstatos par Latvijas un Eiropas nākotni viegli nobriest konflikts, kur esošās atšķirības var tikt izmantotas naida vairošanai.

Radīt kopīgu kultūras valodu

Kultūras un mākslas procesos dažādība ir vērtība, jo tā atklāj pasaules krāsainību un neviennozīmību, tā rada interesi par dzīvi un priekpilnu dzīvošanu. Apzināta dažādības pētīšana un salīdzināšana ved pie kopīgas valodas radīšanas, pie tā, ka vārdā tiek nosauktas kopīgas vērtības, kas sevī nes uzticēšanās iespēju un kopā ar to - laimes sajūtu. Mākslas un kultūras notikumi rada sarunas punktus, satikšanās vietas, iedrošina sarunas dalībniekus lietot sev jaunus “alfabētus”, nezināmu “gramatiku” un spēlēties ar vārdu nozīmēm starpnozaru projektos. Jaunu vārdu un jaunu stāstu radīšana ved pie izpratnes par kopīgas,  cilvēkiem un videi draudzīgas realitātes iespējamību. 

Runāt kopīgu kultūras valodu

Valoda ir dzīva tikai tad, ja to runājam, ja aktīvi lietojam ikdienā. Kultūrai kā kopīgas valodas pamatam ir jākļūst par ikdienas vajadzību un ikdienas praksi, kurā cilvēku sadarbība vērsta uz radošu un kopjošu spēku. Runāt kopīgu valodu nozīmē redzēt savu un citu vērtību nesaraujamo saistību un tāpēc cienīt un rūpēties vienam par otru. Daugavpils ar savu EKG kultūras notikumu programmu piedāvā uzticēties kopīgām vērtībām un dzīvot ar tām. Daugavpils arī Tevi aicina runāt  kopīgā kultūras valodā!