Jānim Volontam – 140 Kultūras ziņas

Jānis Volonts dzimis 1882. gada 8. aprīlī Preiļu pagasta Cišos zemnieku ģimenē. Beidzis Ludzas apriņķa skolu. Studējis M. Pobedinska Augstākajos komerczinību kursos Sanktpēterburgā. Strādājis Krievijā Maļceva tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrībā par pārvaldes kancelejas darbinieku, darbveža palīgu, darbvedi, administratīvās un finanšu nodaļas vadītāju. Aktīvi darbojies Sanktpēterburgā dzīvojošo latviešu kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

 

Pirmā pasaules kara laikā kopā ar Kazimiru Skrindu un Franci Kempu nodibinājis Latgaliešu savstarpējās palīdzības biedrību, vairākus gadus bijis tās sekretārs. 1922. gadā ar ģimeni atgriezies Latvijā un apmeties uz dzīvi Daugavpilī. Jau tā paša gada novembrī ievēlēts par Daugavpils pilsētas valdes locekli, bijis finanšu-uzņēmēju nodaļas vadītājs. 1923. gada 29. oktobrī ievēlēts par Daugavpils pilsētas galvu. Šajā amatā tika atkārtoti pārvēlēts vēl trīs reizes: 1925., 1928. un 1931. gada vēlēšanās, arī pēc 1934. gada 15. maija valdība, novērtējot lietpratīgo darbu pilsētas vadīšanā, uzdeva J. Volontam turpināt pildīt pilsētas galvas pienākumus.

 

Pavisam šajā amatā nepārtraukti nostrādājis 14 gadus, iegūdams plašas sabiedrības cieņu un nedalītu atzinību. J. Volonta darbības laikā pilsēta piedzīvojusi ievērojamu uzplaukumu: turpināti kara laikā izpostītās pilsētas atjaunošanas darbi, stabilizējies Daugavpils finansiālais stāvoklis, apstiprināts pilsētas ģerbonis, uzbūvēti Vienības tilts (1935), Vienības nams (1937), jaunas Zemes bankas (1932) un pasta (1935) ēkas. 1938. gada 1. janvārī iecelts par Tautas labklājības ministru.

 

Aktīvi darbojies dažādās biedrībās un organizācijās: Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis, Nacionālās celtniecības komitejas loceklis, Latvijas pilsētu savienības valdes loceklis, Augstākās izglītības veicināšanas biedrības Padomes loceklis, Latgales Lauksaimniecības biedrību savienības valdes loceklis, Daugavpils Latviešu biedrības valdes loceklis, Latvija-Polijas tuvināšanās biedrības Daugavpils nodaļas valdes loceklis, Latgales patronāta biedrības biedrs u.c.

 

Par neatlaidību, enerģisku darbu, pienākumu apzinīgu pildīšanu, augstu vērtējot darbu valsts un sabiedrības labā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības krustu, Polonia Restituta ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Latvijas Skautu centrālās organizācijas goda zīmi u.c.

 

Pēc padomju okupācijas 1940. gada 20. jūnijā atstādināts no amata, 1941. gada 14. jūnijā deportēts uz Sibīriju, miris ieslodzījumā Kirovas apgabalā Vjatlagā 1943. gada 16. martā. Kapa vieta nav zināma.

 

Atzīmējot Jāņa Volonta 140 gadu jubileju, Latgales Centrālā bibliotēka piedāvā virtuālo izstādi:

 

Foto no Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma.