Šobrīd Daugavpilī

Ar cieņu pret svētku eglītēm Kultūras ziņas

225
Ar cieņu pret svētku eglītēm

Nocirstās svētku eglītes atdzīvināt nevar. Taču tām var dot iespēju savu dzīvi pabeigt cieņpilni. Ir novērots, ka egles pēc svētkiem tiek novietotas kaudzē pie atkritumu konteineriem. Dažas no tām pat ir ietītas pārtikas plēvē vai ieliktas plastmasas maisos un aplīmētas ar līmlenti. Citas ir izmestas kopā ar rotājumiem vai ar visu plastmasas podu, kurā tā bija iestādīta. Kā rīkoties pareizi?

Kāda ir atbildīga rīcība pret svētku eglīti?

Atbildīga rīcība ir panākt, lai svētku eglītes mūžs pēc svētkiem nebeidzas sadzīves atkritumu konteinerā. Taču eglītes resursu otrreizēja izmantošana ir tikai viena no vides ietekmes mazināšanas rīcībām. Lielāka ietekme uz vidi ir nevis tam, vai ir iegādāta podā augoša vai nocirsta egle, un kur šo egli izmetam pēc svētkiem, bet gan tās izcelsmes vietai un augšanas veidam. 

Iecienītākās pirktās egles ir dažādu sugu baltegles, ko izvēlamies, jo tām ir garas, mīkstas, smaržīgas un plakanas skujas, kas nenobirst tik ātri kā tradicionālajām eglēm. Šīs egles parasti tiek audzētas Polijā, Vācijā vai Holandē. Tāpēc to transportēšanā līdz Latvijai tiek patērēts daudz vairāk degvielas un radītas lielākas emisijas nekā vietējo egļu izmantošanā. To der atcerēties un nākamgad izvēlēties Latvijā audzētu eglīti. Taču vēl labāk ir nocirst egli Latvijas valsts mežos, kas aug ceļa vai grāvja malā, uz stigām un zem elektrolīnijām, kur tās tāpat būs jācērt, vai arī egles koka vietā izvēlēties egles zarus.

Egles, kas tiek audzētas Ziemassvētkiem, bieži tiek apstrādātas ar lauksaimniecības ķimikālijām, kas veicina to augšanu, atvaira kaitēkļus un slimības. Lai arī ķimikāliju klātbūtni izrotātā eglītē diez vai sajutīsim, egļu audzēšanā izmantotie pesticīdi paliek augsnē, gruntsūdeņos un ūdenstilpnēs, radot riskus cilvēka veselībai un videi. 

Iegādājoties eglītes podos, piemirstam arī, ka pods lielākoties ir ražots no plastmasas, kas arī rada Ziemassvētku egles papildu ietekmi uz vidi. Egles poda mūžs parasti ilgst līdz tās pārstādīšanai vai izmešanai. Poda izejvielas - plastmasas saražošanai tiek izmantoti fosilie resursi: nafta un dabasgāze, izlietots daudz enerģijas, un radīts liels emisiju daudzums. Tāpēc pat tad, ja pods vairs nenoderēs, tā vietā, lai to izmestu, der parūpēties par kopējā atkritumu daudzuma samazināšanu un podu piedāvāt stādu audzētavām, botāniskajiem dārziem vai citiem, kam tas noderēs. Veiksmīga iniciatīva ir akcija Uzdāvini podu puķei, ko rīko Salaspils Botāniskais dārzs, un visu izmēru plastmasas podu pieņemšana stādaudzētavā “Meža rasas”, kas atrodas Jēkabpils novada Vīpes pagastā. 

Ko piedāvā vietējais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums?

Daugavpilī jau vairākus gadus SIA Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija (AADSO) divu nedēļu laikā – no 10. līdz 24. janvārim – piedāvā utilizēt egles ekoloģiskā un praktiskā veidā – tās atstāt savākšanai pie tuvākās atkritumu tvertnes vai vietās, kur pie daudzdzīvokļu namiem tiek novietoti liela izmēra atkritumi. Šīs egles tiks savāktas bez maksas. AADSO sola pēc savākšanas egles nogādāt Zemgales pamatskolā Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā, kur tās tiks izmantotas kā kurināmais. Iepriekšējos gados šādā veidā tika savākti vairāki simti egļu, kas palīdzēja uzturēt siltumu skolas telpās. 

Arī Rēzeknes pašvaldība aicina iedzīvotājus nemest egles ārā pa logu, neatstāt tās nelegālās atkritumu izgāztuvēs, un nemest sadzīves atkritumu konteineros. Taču, atšķirībā no Daugavpils, egļu izvietošana pie daudzdzīvokļu namiem un izvešana Rēzeknē ir jāsaskaņo ar namu apsaimnekotāju. Līdz 1.februārim Rēzeknes pašvaldība aicina egles nodot šķiroto atkritumu savākšanas laukumā Rīgas ielā 21b vai sadzīves atkritumu poligonā “Križevņiki”, kas atrodas Ozolaines pagastā. Eges te tiks savāktas bez maksas un pēc savākšanas - kompostētas. 

Kādi ir citi pakalpojumi un iespējas egļu izvešanai Latvijā?

Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji egļu izvešanai var sazināties ar dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas egles ne tikai piegādā un uzstāda, bet arī demontē un aizved, piemēram Egļu Serviss vai SilverTree, kas podos iestādītās egles pārstāda un nocirstās egles nodod pārstrādei šķeldā, mulčā vai bioloģiskajai degvielai.

Daugavpils un apkārtnes iedzīvotāji var izmantot iespēju nenobirušu egļu zarus aizvest uz miniZOO JuRita, kas atrodas Naujenes pagastā. 

Kā sagatavot eglīti tās resursu atbildīgai izmantošanai? 

Kaut arī egles svētku mūžs ir beidzies, tā joprojām ir resursu avots, ko var izmantot dažādos veidos. Lai šos egles resursus varētu izmantot, eglei pirms izmešanas ir jānoņem visi rotājumi, un podos stādītas egles - jāizņem no podiem. Tas ir jādara tāpēc, ka rotājumi un plastmasas podi ir rūpnieciski ražoti materiāli, tāpēc to otrreizējās izmantošanas iespējas būtiski atšķiras no egles otrreizējās izmantošanas, kas ir dabas resurss. 

 Kāpēc egles nevajadzētu izmest sadzīves atkritumu konteineros?

  • Poligonos atkritumu kalni bez eglēm jau ir iespaidīgā lielumā.
  • Egles, kas mūs ir priecējušas svētkos, joprojām ir vērtīgs resurss, ko var pārstrādāt vai kā citādi izmantot.

 Ko darīt ar eglēm, kas ir iegādātas podos?

Podos iegādātās egles, ja tās ir saudzīgi iestādītas un turētas piemērotos apstākļos, var pārstādīt dārzā. Taču to pārstādīšana ne vienmēr ir veiksmīga dažādu iemeslu dēļ:

  • Lielākām podiņeglēm, lai tās ievietotos podā, bieži vien tiek apcirsta lielākā daļa no saknēm. Šādas egles ieaudzēt būs neiespējami.
  • Podā augošai dzīvai eglei ir ieteicama vēsa vieta un mitrs gaiss. Siltais dzīvoklis un sausais gaiss tajā ir liels izaicinājums egles dzīvotspējai. Ja egle ir turēta nepiemērotos apstākļos, pēc svētkiem tā var nonīkt. Ilgstoši atrodoties siltumā, egle bieži sāk plaukt un, vēlāk, kad tiek iestādīta, apsalst. Egles, kas tiek turētas vēsās telpās, regulāri apsmidzinātas ar ūdeni un pēc svētkiem vismaz apbērtas ar zemi un lapām, lai neizsalst saknes, ieaug veiksmīgāk. Pavasarī, kad zeme ir atkususi un āra temperatūra nav zemāka par nulli, egli var stādīt tai paredzētajā vietā. 

Ko darīt ar neizžuvušām eglēm?

  • Tās parasti izmanto zvēraudzētavās zvēru barošanai, jo egļu miza un skujotie zari aukstākajā sezonā ir sulīgāki un bagāti ar dažādiem vitamīniem. Visdrošāk dzīvnieku barošanai ir atdot egles, kas ir audzētas Latvijā vai ko paši esam sagādājuši mežā. No citām valstīm ievestās egles var būt apstrādātas ar līdzekļiem, kas mazina skuju nobiršanu, tāpēc tās dzīvnieku veselībai var būt kaitīgas. 
  • Neizžuvušu egļu zari var noderēt rožu un citu dārza augu nosegšanai.

Ko darīt ar izžuvušām vai nokaltušām eglēm?

  • Izžuvušas egles ir siltuma avots, taču tās nav ieteicams dedzināt kamīnā. Egļu koksne satur daudz terpentīna eļļas, kas degšanas procesā dūmvados un skursteņos veido nogulsnes. Šīs nogulsnes samazina siltuma atdeves efektivitāti un ir viegli uzliesmojošas. Tāpēc, dedzinot neizžuvušu koksni, dūmvadi ir jātīra daudz biežāk.
  • Egļu zari var noderēt mazdārziņos vai balkondārzos, kur tos var izmanot kā balstus puķuzirņu, pupu vai citu augu audzēšanā. 
  • Izžuvušas egles var sašķeldot un šķeldu izmantot savā mājsaimniecībā, piemēram, dārza augu mulčēšanai, lai saglabātu augsnes mitrumu vai pasargātu no izžūšanas, vai arī dubļainu taku izklāšanai.
  • No izžuvušas egles stumbra var izveidot dažādus dizaina priekšmetus vai virtuves piederumus.

Ko ar savu svētku eglīti darīsi Tu?

Šis raksts ir tapis sabiedrības informēšanai par ilgtspējīgu dzīvesveidu, kas ir daļa no Daugavpils pieteikuma Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 konkursam.

Lēmumu par līdzdalību konkursā “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” Daugavpils pilsētas dome pieņēma ar mērķi veicināt Daugavpils starptautisko atpazīstamību Eiropā, ieviešot projektus, kuros ir iesaistīts plašs starptautisko partneru loks un kas ir veltīti visā Eiropā aktuālām tēmām, īstenot drosmīgas, inovatīvas idejas kultūras un citās jomās sadarbībā ar dažādu kopienu pārstāvjiem, uzņēmējiem, apkārtnes novadiem un pilsētām, attīstīt infrastruktūras projektus un pilsētvides labiekārtošanu. Kā īpaši būtiski aspekti izvēlēti plaša iedzīvotāju iesaiste pieteikuma izstrādē un sociālo un vides jautājumu aktualizēšana ar kultūras palīdzību.

Vairāk informāciju meklē mājaslapā www.daugavpils2027.eu

Seko līdzi Daugavpils 2027 Facebook, Instagram sociālajos tīklos: @daugavpils2027