Šobrīd Daugavpilī

8. APRĪLIS – STARPTAUTISKĀ ROMU DIENA Kultūras ziņas

166
8. APRĪLIS – STARPTAUTISKĀ ROMU DIENA

Šogad jau 50. reizi 8. aprīli visā pasaulē atzīmē kā Starptautisko romu dienu. Neskatoties uz to, ka romi jeb čigāni ir skaitliski lielākā minoritāte Eiropā, Latvijā tie ir tikai 0,3% no kopējā iedzīvotāju skaita, bet Daugavpilī dzīvo aptuveni 400 romu.

Par atzīmējamu dienu Starptautiskā romu diena pasludināta 1990. gada Vispasaules romu kongresā Polijā. Tās mērķis – popularizēt romu kultūru un veicināt sabiedrības izpratni par skaitliski lielāko mazākumtautību Eiropā. Daži avoti min, ka 8. aprīli kā Starptautisko romu dienu atzīmē jau kopš 1971. gada, kad Londonā notika pirmais Starptautiskais čigānu kongress.

Romu etniskā dzimtene ir Indija. Viņu izceļošana uz rietumiem sākās 4. – 5.  gadsimtā Romu valodas daudzveidīgā dialektika liecina, ka tie bijuši Irānā, Sīrijā, Palestīnā, Armēnijā, Bizantijā, Spānijā un citās pasaules valstīs. Viduslaikos romi ieceļojuši Eiropas zemēs – Balkānos, Ungārijā, Vācijā, Polijā un Skandināvijā. Mūsdienās romi sastopami gandrīz visās pasaules valstīs, izņemot Japānu.

Latvijas teritorijā romi ienāca no Vācijas un Polijas 15. – 16. gadsimtā. Līdz ar to vērojamas valodas un mentalitātes atšķirības starp Kurzemē un Latgalē dzīvojošiem romiem. Saskaņā ar Tautas skaitīšanas rezultātiem 2011. gadā Latvijā dzīvoja 6489 romi, jeb 0,3% Latvijas iedzīvotāju. Latvijas senākās mazākumtautības pārstāvjiem romiem ir labas latviešu un krievu valodas runātprasmes, un 93% romu ir Latvijas pilsoņi. Mūsdienās lielākās romu kopienas dzīvo Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Talsos, Jūrmalā, Daugavpilī, Kuldīgā un Krāslavā.

Lai gan Latviešu folklorā romi jeb čigāni atspoguļoti kā turīgi un pārtikuši ļaudis, tomēr mūsdienās šīs tautības pārstāvji Latvijā un Eiropā ir viena no sociālā riska grupām. Tā kā sabiedrībā vēl aizvien ir saglabājušies negatīvas nokrāsas stereotipi par romu tautības pārstāvjiem, šai iedzīvotāju grupai ikdienā nākas saskarties ar dažādām grūtībām, kas kavē veiksmīgu integrēšanos vietējā sabiedrībā.

Paši romi atzīst, ka sabiedrībā bieži vien rodas maldīgs priekšstats par viņu veiksmīgu integrāciju, jo vairāk nekā 90% Latvijā dzīvojošo romu ir Latvijas pilsoņi, tomēr tikai apmēram 1% ir oficiāli nodarbināti ilgtermiņā un daļa romu bērnu neapmeklē skolu. Lai gan liela daļa Latvijas romu brīvi runā latviešu valodā, paši romi uzskata, ka sabiedrības attieksme pret viņiem ir sliktāka nekā, piemēram, pret ebrejiem, krieviem vai citām mazākumtautībām.

Ņemot vērā nacionālo situāciju un nelielo romu iedzīvotāju skaitu valstī, Kultūras ministrija 2012. gadā izstrādāja nacionālās politikas pasākumu kopumu romu integrācijai. Izveidota arī Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome. Kopš 2016. gada Kultūras ministrija ar Eiropas Komisijas atbalstu attīsta Latvijas romu platformu, kas ir  aktivitāšu kopums, lai uzlabotu visu romu integrācijas procesā iesaistīto dalībnieku sadarbību, komunikāciju un pieredzes apmaiņu.

Šogad aprit 50. gadi, kopš visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā romu diena. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par romu vēsturi, kultūru un izaicinājumiem, ar kuriem šī etniskā grupa saskaras savā ikdienā.

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils pilsētas domes

Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa