Jautājumi domei

"Kā persona ar invaliditāti var saņemt pašvaldības dzīvokli?"

Uzdod jautājumu!




Sākums | Sabiedrība

Sabiedrība

 

Iedzīvotāju skaita ziņā Daugavpils ir otra lielākā pilsēta Latvijā. Saskaņā ar  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2016.gadā Daugavpilī dzīvoja 94 586 iedzīvotāji. Daugavpils pilsētas teritorijas kopējā platība ir 72 km2, kas ir trešā lielākā pilsētas teritorija Latvijā ar iedzīvotāju blīvumu 1 192 iedzīvotāji uz 1 km2.

Gada laikā pilsētas teritorijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 881 cilvēku jeb par 9,3%. Kopumā ņemot Daugavpils pilsētas iedzīvotāju skaits ir 4,5% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita un 8,5% no iedzīvotāju kopskaita lielākajās republikas pilsētās. Iedzīvotāju skaita samazināšanās tiek skaidrota ar darbspējīgo iedzīvotāju emigrāciju uz citām ES valstīm, jauniešu emigrāciju uz galvaspilsētu, kā arī vispārējo negatīvo demogrāfisko situāciju gan valstī, gan pilsētā.

Saskaņā ar Daugavpils pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas datiem, 2016.gadā Daugavpilī piedzima 778 bērni, bet mirušas 1259 personas, līdz ar to iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija negatīvs – 481.

 

Daugavpils pilsētas iedzīvotāji (Datu avots: LR Centrālās statistikas pārvalde (CSP), *Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP))

 

 

Saskaņā ar PMLP datiem, 2016.gadā Daugavpilī dzīvoja 59 670 iedzīvotāji darbspējas vecumā jeb 63,1% no pilsētas iedzīvotāju kopējā skaita.

Darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars turpina samazināties - gada laikā tas samazinājās par 824 cilvēkiem, savukārt iedzīvotāju skaita pieaugums vērojams vecuma grupā līdz darbspējas vecumam - par  125 cilvēkiem un vecuma grupā virs darbspējas vecuma - par 120 cilvēkiem.

 

Daugavpils pilsētas iedzīvotāju vecuma grupas (Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde)

 

 

Daugavpils ir daudznacionāla pilsēta. Tās iedzīvotāju etniskais sastāvs pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, gada laikā krievu tautības īpatsvars samazinājās par 1039 cilvēkiem un poļu tautības īpatsvars samazinājās par 295 cilvēkiem.        

 

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs 2016.gadā, % (Datu avots: LR CSP un PMLP)

 

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, 2016.gada beigās bezdarba līmenis Daugavpilī bija 9,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, t.i. 4687 personas bija bezdarbnieki. Salīdzinot datus, bezdarba līmenis Daugavpilī bija par 2,6% lielāks par vidējo bezdarba līmeni Latvijā, 1,5 reizes mazāks kā Latgales reģionā un 1,3 reizes mazāks kā Rēzeknē – otrajā lielākajā Latgales reģiona pilsētā. Tas liecina, ka Daugavpils ir pilsēta ar zemāko bezdarba līmeni reģionā.

Sadalījumā pa mērķa grupām, lielāko reģistrēto bezdarbnieku skaitu sastāda ilgstošie bezdarbnieki – 1613 personas, pirmspensijas vecuma cilvēki – 719 personas un personas ar īpašām vajadzībām 625 personas.

Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa 2016.gada beigās bija šāds: bezdarbnieki ar profesionālo izglītību – 2174 bezdarbnieki jeb 46,3% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, 977 bezdarbnieki jeb 20,8% ar vispārējo vidējo izglītību, 604 bezdarbnieki jeb 12,3% ar pamatizglītību un 149 bezdarbnieki jeb 3,2% ar izglītības līmeni, kas ir zemāks par pamatizglītību. Savukārt 783 bezdarbnieki jeb 16,7% bija ar augstāko izglītību.

Bezdarbnieku sadalījumā pēc vecuma grupām lielāko reģistrēto bezdarbnieku skaitu sastāda bezdarbnieki vecumā no 50 līdz 59 gadiem – 1 469 bezdarbnieki jeb 31,3%, reģistrētie bezdarbnieki vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 1 093 cilvēki jeb 23,3% no kopējā bezdarbnieku skaita.

2016.gadā Daugavpils pilsētas dome turpināja īstenot aktīvo nodarbinātības pasākumu bezdarbniekiem „Algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās” ar kopējām izmaksām 190,2 tūkst. eiro apmērā. Šo iespēju izmantoja 473 bezdarbnieki, kuri tika nodarbināti pašvaldības iestādēs.

Lai sekmētu Daugavpils pilsētas skolēnu nodarbinātības pasākumus vasaras brīvlaikā, Sporta un jaunatnes departaments organizēja un koordinēja skolēnu nodarbinātību pilsētas izglītības iestādēs, kapitālsabiedrībās un uzņēmumos vecumā no 13 līdz 19 gadiem. Skolēni tika sadalīti 2 vecuma grupās: no 13-14 gadiem un no 15-19 gadiem. 340 skolēni vecuma grupā no 13-14 gadiem tika nodarbināti skolās, savukārt 745 skolēni vecuma grupā no 15-19 gadiem ieguva pirmās darba iemaņas un pieredzi pašvaldības uzņēmumos.