Jautājumi domei

"Kā persona ar invaliditāti var saņemt pašvaldības dzīvokli?"

Uzdod jautājumu!




Sākums | Ekonomika

Ekonomika

EKONOMIKA

Daugavpils  ir pilsēta ar līdzsvarotu daudznozaru ekonomiku, kur nodarbinātības un labklājības pamats ir mazais un vidējais bizness, kas,

 balstoties uz jaunākajām tehnoloģijām, ražo konkurētspējīgu produkciju.

Daugavpils pilsētas galvenās priekšrocības ir

  • izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un robeža ar trim kaimiņvalstīm;
  • attīstīta infrastruktūra;
  • labvēlīga biznesa vide;
  • zems izmaksu līmenis;
  • mācību iestāžu koncentrācija;
  • daudznacionāla vide.

Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta, svarīgs ekonomiskais centrs Latgalē.  Tai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis - attālums līdz Lietuvas robežai ir 25 km, līdz Baltkrievijas robežai – 35 km, līdz Krievijas robežai - 120 km. Pilsētu šķērso piecas dzelzceļa līnijas un daudzi autoceļi. Tas viss ļauj pilsētai attīstīties par nozīmīgu pārrobežu reģionu - rūpniecības, izglītības, kultūras, tirdzniecības centru un transporta mezglu.

 


Darba vietu sadalījums pa sektoriem, %

(Datu avots: Daugavpils pilsētas domes Attīstības departaments)

 

 

Daugavpils vēsturiski ir attīstījusies kā industriāla pilsēta, kas arī šodien nosaka šādu rūpniecības nozaru attīstību: gatavo metālizstrādājumu ražošana, dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana/remonts, pārtikas produktu un dzērienu ražošana u.c.

 

Ražošanas struktūra Daugavpils pilsētā 2016.gadā, %

(Datu avots: Daugavpils pilsētas domes Attīstības departaments)

 

Saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes rīcībā esošajiem datiem 2016. gadā Daugavpils lielākie rūpniecības uzņēmumi  saražoja produkciju  183.3 milj. eiro apmērā, bet realizēja produkciju 198.0 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms samazinājās par 6.5 milj. eiro jeb par 3.5 %, savukārt rūpnieciskās produkcijas realizācijas apjoms palielinājās par 1 milj. eiro jeb par 0.5 %.  Saražotās produkcijas apjoma samazinājums lielākajos rūpniecības uzņēmumos ir saistīts gan ar starptautiskās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, sevišķi austrumu tirgos, gan arī ar iekšējā tirgus samazināšanos.

Rūpniecības nozares attīstība Daugavpilī, milj.euro

(Datu avots: Daugavpils pilsētas domes Attīstības departaments)

 

 

Salīdzinot ar 2015. gadu, ražošanas apjoma pieaugums ir vērojams ķīmiskās šķiedras un tās izstrādājumu ražošanā, betona izstrādājumu ražošanā, kabeļu savienojumu ražošanā, plastmasas izstrādājumu ražošanā. 

Daugavpils lielākās komercsabiedrības eksportē savu produkciju uz vairāk kā 23 valstīm, ne tikai uz ES valstīm, bet arī uz  ASV, Dienvidameriku, Indiju, Ķīnu un Meksiku.

 

Uzņēmums

Nozare

SIA “Axon Cable”

augstas kvalitātes kabeļu ražošana medicīnas, militārās, aerokosmiskās rūpniecības u.c. vajadzībām

SIA “Intergaz”

specializējas autonomo gāzesapgādes sistēmu projektēšanā un montāžā privātmājām un rūpniecības objektiem, kā arī nodarbojas ar sašķidrinātas gāzes vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību (gāzes balonu piegāde, autogāze, gāzes iekārtas)

SIA “Nexis Fibers”

poliamīda tehniskās šķiedras ražošana

SIA “Zieglera mašīnbūve”

lauksaimniecības tehnikas komplektējošo detaļu ražošana, rapša dalītāju ražošana, vadu un kabeļu ražošana automobiļu rūpniecībai

AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca”

maģistrālo un manevrējošo dīzeļlokomotīvju remonts un modernizācija; dīzeļvilcienu un elektrovilcienu remonts un modernizācija; pasažieru vagonu remonts un modernizācija; dzelzceļa ritošā sastāva iekārtu remonts; dzelzceļa ritošā sastāva rezerves daļu ražošanu; metālapstrāde

SIA “Regula Baltija”

optiski-elektronisko iekārtu un sistēmu ražošana, kas paredzētas dokumentu

pārbaudei un automātiskai nolasīšanai

SIA “Belmast”

sakaru torņi, apgaismes torņi,

novērošanas torņi, universāli sakaru

masti, celtniecības konstrukcijas,

mašīnbūvniecības izstrādājumi, LEP

konstrukcijas

SIA “East Metal”

tērauda izstrādājumu daļu ražošana ar un bez

virsmas apstrādes

Saskaņā ar Lursoft datu bāzes datiem 2016. gadā Daugavpilī tika reģistrēti 260 jauni uzņēmumi. Līdz ar to 2016. gadā reģistrēto uzņēmumu skaits ir vairāk par 44 jeb par 17 % lielāks nekā iepriekšējā gadā. Tika likvidēti 329 uzņēmumi. 

 Kopumā 2016. gada beigās Daugavpilī darbojās 4749 ekonomiski aktīvas statistikas vienības.

Investīcijām piemērotas ražošanas teritorijas Daugavpilī

 

Daugavpilī ir pietiekoši liels rūpniecisko zonu, ražošanas teritoriju un neizmantoto ēku skaits, ko var piedāvāt potenciālajiem investoriem.

Investoriem tiek piedāvātas 5 industriālās zonas un ražošanas teritorijas, kuras ir piemērotas jaunu ražošanas uzņēmumu izvietošanai.

1. Ziemeļu rūpnieciskās zonas daļa, ko ierobežo Višķu – Mendeļejeva - Loģistikas iela - 113 ha apbūvēta teritorija (apmēram 50% ēku netiek izmantotas) un 27 ha neapbūvēta teritorija. 2014.-2015. gadā daļa šīs teritorijas tika rekonstruēta, ieguldot 4,2 miljonus eiro infrastruktūras uzlabošanā. Tika atjaunots ūdensvads, kanalizācija, ceļu segums un ārējais apgaismojums. Daļēji tika nomainīti elektrokabeļi. Teritorijā ir dzelzceļa līnija, pievedceļi no trim pusēm un ir pieejams vidējā spiediena gāzes vads, bet pie teritorijas robežas ir pievadīts arī augsta spiediena gāzes vads. Ziemeļu rūpnieciskajā zonā ir iespēja izvietot uzņēmumus ar lielu enerģijas patēriņu, jo blakus atrodas pilsētas elektrības sadales stacija un pilsētas 3  TEC. Teritorijā šobrīd darbojas biznesa parks “NP properties”.  2017.gadā sāksies Ziemeļu rūpnieciskās zonas rekonstrukcijas 2.kārta zonas daļā, ko ierobežo Višķu – Spaļu - Smilškalna iela. Teritorijā darbojas “Ditton grupas” biznesa parks, kas piedāvā iznomāt ražošanas telpas. Ir labs savienojums ar dzelzceļa līniju un ar pilsētas maģistrālajiem autoceļiem. Pieejamas pietiekoši lielas elektroenerģijas jaudas,  dabas gāze, ūdens, kanalizācija. Brīvo zemes gabalu platības ir līdz 9 ha.

2. Cietokšņa noliktavu rūpnieciskā zona - 53 ha, kur aptuveni 50% šīs teritorijas šobrīd netiek izmantots.  To ir iespējams izmantot noliktavas vai uzņēmumu izvietošanai, kam ir nepieciešamas  lielas zemes platības,  neliels strādājošo skaits un neliels enerģijas patēriņš. 2016. gadā te uzsāka darbu jauns šūšanas uzņēmums SIA “East Ware”. 2017. – 2019. gadā teritorijā ir plānots veikt Odu  - Vaļņu ielas rekonstrukciju, sakārtojot rūpnieciskās zonas publisko infrastruktūru.

3. Valkas ielas rūpnieciskā teritorija 14 ha platībā, kur 32% netiek izmantots, atrodas netālu no pilsētas centra. Te ir pieejamas telpas nomai un  attīstīta infrastruktūra, izņemot dzelzceļu. Teritorijā atrodas arī sociālas nozīmes objekti – viesnīca, sporta un atpūtas komplekss. Tā ir piemērota ražotņu izvietošanai ar nelielu enerģijas patēriņu un nelielu izmešu daudzumu. 

4. Čerepovas rūpnieciskā zona, ko ierobežo Stiklu – Dunduru - Rūpniecības ielas, ir otra lielākā pilsētā - 88 ha. Jau šodien šajā  zonā strādā daudz ražošanas uzņēmumu, tāpēc brīvas teritorijas un ēkas te sastāda tikai 27%.  Brīvie zemes  gabali un neizmantotās ēkas lielākoties atrodas Dunduru ielas galā un Fabrikas ielā. Zonas teritorijā ir vairākas dzelzceļa līnijas un vairākās vietās tā ir savienota ar maģistrāliem ceļiem. 2016. gadā tieši šajā teritorijā tika apzināti lielākie privāto investīciju projekti pilsētā: SIA “Baltic Pellets Energy” būvniecība, SIA “East Metal“, SIA “Daugavpils dzelzsbetons” rekonstrukcija. Publiskā infrastruktūra tiks sakārtota ERAF projektu “Daugavpils pilsētas Čerepovas rūpnieciskās teritorijas publiskās infrastruktūras attīstība, I un II kārta” ietvaros. 

5. Gajoka rūpnieciskā zona ir neliela - tikai 6,2 ha, bet atrodas tuvu pilsētas centram un maģistrālajiem autoceļiem.  Rūpnieciskie objekti, no kuriem liela daļa ir avārijas stāvoklī,  te mijas ar mazstāvu apbūvi. Zonā pārsvarā darbojas pārtikas ražošanas uzņēmumi.  Jaunu ražošanas objektu izveidošana te ir jāsaista ar infrastruktūras renovācijas pasākumiem un Daugavas upes labā krasta rekonstrukcijas pasākumiem, sabalansējot rūpnieciskās apbūves teritorijas ar dzīvojamo ēku apbūves zonām.

6Križu rūpnieciskā zona – 19 ha, ir plānota kā pārtikas rūpniecības uzņēmumu teritorija. Blakus atrodas transporta maģistrāle A6 un  800 m līdz maģistrālai dzelzceļa līnijai. 2017. – 2019. gadā ir plānota publiskās  infrastruktūras rekonstrukcija un degradētās teritorijas atjaunošana, izveidojot sakārtotu ražošanas teritoriju. 

 

Lai sekmētu jaunu uzņēmumu veidošanos un attīstību pilsēta, pašvaldība kopš 2014. gada īsteno grantu programmu “Impulss”, sniedzot atbalstu jaunajiem uzņēmējiem līdz 7 000 eur apmērā. Tā kopumā trīs gadu laikā ir izvērtēta 81 biznesa ideja un atbalstīti 27 projekti.  

Daugavpils pilsētas pašvaldība katru gadu izstrādā Daugavpils uzņēmumu un investīciju

iespēju katalogu, kurā tiek atjaunoti dati par investīcijām piemērotiem nekustamā īpašuma objektiem, kā arī tiek apzinātas esošās lielāko uzņēmumu teritorijas, to adreses un kadastra numuri.

 

 

 

 2017. gadā Latgales reģionā sāks darboties Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ), iekļaujot 2500 ha lielu Daugavpils ražošanas teritoriju platību. Uz atbalstu tiešo nodokļu atvieglojumu veidā varēs pretendēt pilsētas ražošanas uzņēmumi. 2017. gadā pašvaldība turpinās iesākto projektu sagatavošanu un realizāciju, kuru mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu pilsētas teritorijā.
Plašāka informācija http://www.latgale.lv/lv/lsez