Sākums | Ekonomika
Ekonomika
Daugavpils ražošanas uzņēmumu katalogs
Izmaiņas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”
Daugavpils - multikulturāla, multietniska un multifunkcionāla pilsēta, pārrobežu ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centrs. Tā ir otra lielākā Latvijas pilsēta, svarīgs ekonomiskais centrs Latgalē un ES Austrumu robežas tuvumā. Daugavpils pilsētai ir zdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis – līdz Lietuvas robežai 25 km, līdz Baltkrievijas robežai – 35 km, attālums līdz Krievijas robežai 120 km. Pilsētu šķērso piecas dzelzceļa līnijas un daudzi autoceļi. Tas viss ļauj pilsētai attīstīties par nozīmīgu pārrobežu reģionu - rūpniecības, izglītības, kultūras, tirdzniecības centru un transporta mezglu. Daugavpils ir studentu pilsēta. To apliecina lielais jauniešu skaits un daudzveidīgais augstskolu spektrs.
Pilsēta izvietojusies senās Daugavas gultnes abos upes krastos. Atpūtai ir pieejama neatsverama pilsētas bagātība: meži, publiskie ūdeņi – 12 ezeri, divas mākslīgās ūdenskrātuves, kā arī speciāli labiekārtotas teritorijas – parki un skvēri.
Daugavpils vēsturiski ir attīstījusies kā industriāla pilsēta, kas arī šodien nosaka sekojošu rūpniecības nozaru attīstību: gatavo metālizstrādājumu ražošana, dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana/remonts, pārtikas produktu un dzērienu ražošana u.c.
Pilsēta lepojas ar savu kultūrvēsturisko mantojumu: Daugavpils cietoksnis ar Marka Rotko mākslas centru, Baznīckalns un vēsturiskais centrs ar pirmo gājēju ielu Latvijā. Daugavpils Teātris, Latgales Zoodārzs, Māla mākslas centrs, Daudzfunkcionālais sporta komplekss, Ledus halle un Spīdveja sacensības priecē pilsētas iedzīvotājus un viesus, piedāvājot aktīvu un atraktīvu atpūtu.
Daugavpils pilsētas galvenās priekšrocības ir:
- izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un robeža ar trim dažādām valstīm;
- attīstīta infrastruktūra;
- labvēlīga biznesa vide;
- zems izmaksu līmenis;
- mācību iestāžu koncentrācija;
- daudznacionāla vide.
Daugavpils ir pilsēta ar līdzsvarotu daudznozaru ekonomiku, kur nodarbinātības un labklājības pamats ir mazais un vidējais bizness, kas balstoties uz jaunajām tehnoloģijām, ražo konkurētspējīgu produkciju.

2012. gada laikā rūpniecības uzņēmumu saražotās produkcijas apjoms pieauga par 10%, salīdzinājumā ar 2011. gadu un sastādīja 159 495 700 Ls. Salīdzinot ar ekonomikas lejupslīdi 2009. gadā, saražotās produkcijas apjomi pieauga par 37%.

Nozīmīgs rūpniecības produkcijas apjoms pēdējo trīs gadu laikā ir sasniegts pateicoties pozitīvai dinamikai pilsētas nozīmīgākajās ražošanas nozarēs. Tautsaimniecības struktūru un pilsētas ekonomisko attīstību Daugavpilī tradicionāli pārstāv sekojošas nozares:
- Gatavo metālizstrādājumu ražošana,
- Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana/remonts,
- Pārtikas produktu un dzērienu ražošana.

Daugavpils tautsaimniecības nozaru struktūrā vislielāko daļu ieņem
gatavo metālizstrādājumu ražošana (27 %).

Gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares uzņēmumi pēdējos trīs gadus ir strādājuši ar ražošanas produkcijas pieauguma tendenci un jau 2011.gadā sasniedza līmeni, kāds bija pirms ekonomiskās lejupslīdes līmeni, saglabājot to arī 2012. gadā, saražojot produkciju 45 130 400 Ls apmērā.

Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošanas/remonta nozare kopš 2008.gada strādā stabili, saražojot vidēji gadā rūpniecisko produkciju uz 28 milj. Ls. Bet pērn t.i. 2012. gadā šajā nozarē iezīmējās ražošanas apjomu pieaugums par 33%, kad tika saražota produkcija uz 37 799 500 Ls.
Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozare Daugavpilī 2012.gadā sasniedza līmeni , kāds bija pirms ekonomiskās lejupslīdes, saražojot produkciju uz 25 509 800 Ls. Pērn strādājošo skaits nozarē palielinājās par 11%.
Laika posmā no 2009.gada līdz 2011.gadam Daugavpils uzņēmēji ražošanas infrastruktūras modernizācijā ieguldīja vairāk nekā 20 milj. Ls, t. sk. vairāk nekā 13 milj. Ls tika ieguldīti iekārtu modernizācijā.
2012. gada laikā parādījās vairāki jauni ražošanas uzņēmumi otrreizējās produktu pārstrādes laukā (papīra un polimēru pārstrādē), izstrādājumu ražošanā no plastmasas, kokapstrādes un šūšanas jomās. Ražošanas attīstībā ieguldīti 8 milj. Ls. Pašlaik Daugavpilī tiek veidota jauna elektronisko ierīču montāžas ražotne un kokogļu ražotne.
- tabula. Rūpniecības nozaru produkcijas apjoms Daugavpilī 2012.gadā (saskaņā ar pašvaldības rīcībā esošajiem datiem )
|
Nr. p.k. |
Nozare |
2012.g. (tūkst.Ls) |
strādājošo skaits 2012.g. |
2011.g. (tūkst.Ls) |
strādājošo skaits 2011.g. |
Produkcijas apjoma izmaiņas (%) |
Strādājošo skaita izmaiņas (%) |
|
1. |
Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana/remonts |
37 799,5 |
1 246 |
28 424,8 |
1 152 |
+ 33% |
+8,2% |
|
2. |
Pārtikas produktu un dzērienu ražošana |
25 509,8 |
1031 |
22 163,2 |
928 |
+ 15,1% |
+11,1% |
|
3. |
Siltumenerģija un ūdens apgāde |
24 782,9 |
545 |
20 631,5 |
547 |
+ 20,1% |
-0,4% |
|
4. |
Gatavo metālizstrādājumu ražošana |
45 130,4 |
2 391 |
45 485,7 |
2 358 |
-0,8% |
+1,4% |
|
5. |
Elektrisko kabeļu un to savienojumu ražošana |
12 854,0 |
396 |
11 878,0 |
321 |
+8,2% |
+23,4% |
|
6. |
Apģērbu ražošana |
4 632,0 |
529 |
7 191,9 |
570 |
-35,6% |
-7,2% |
|
7. |
Ķīmisko vielu un produktu ražošana |
3 287,0 |
108 |
3 107,0 |
112 |
+5,8% |
-3,6% |
|
8. |
Pārējā ražošana |
5 500,0 |
168 |
6 086,8 |
171 |
-9,6% |
-1,8% |
Kopumā rūpniecības nozarē Daugavpilī strādā 82 vidējā līmeņa uzņēmumi, t.sk. 50 uzņēmumi savu produkciju eksportē.
2. tabula. Daugavpils lielākās kapitālsabiedrības, kas eksportē savu produkciju ārpus Latvijas tirgus (saskaņā ar pašvaldības rīcībā esošajiem datiem )
|
|
Kapitālsabiedrības nosaukums |
Nozare |
Kapitālsabiedrības kapitāldaļu turētāja valsts |
|
|
SIA “Axon Cable” |
Kabeļu un kabeļu savienojumu ražošana |
Francija |
|
|
SIA “Nexis Fibers” |
Poliamīda tehniskās šķiedras ražošana |
Šveice |
|
|
A/S "Ditton Pievadķēžu rūpnīca“ |
Pievadķēžu ražošana |
Latvija |
|
|
SIA "Belmast“ |
Sakaru un apgaismošanas torņu un mastu ražošana |
Latvija |
|
|
SIA “Zieglera mašīnbūve” |
Rapša dalītāju ražošana, lauksaimniecības tehnikas komplektējošo daļu ražošana |
Vācija |
|
|
A/S “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” |
Dīzeļlokomotīvju un elektrovilcienu remonts, riteņpāru un citu rezerves daļu ražošana |
Igaunija |
|
|
SIA “Intergaz”
|
Saspiestās un sašķidrinātās gāzes tirdzniecība, cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana |
Latvija |
|
|
SIA “Magistr” |
Tauvu un virvju ražošana no ķīmiskajām šķiedrām |
Latvija |
|
|
SIA “Regula Baltija” |
Elekronisko ierīču ražošana dokumentu un naudas zīmju autentiskuma kontrolei |
Baltkrievija |
2011.gadā tika veikta Daugavpils rūpniecisko zonu, ražošanas teritoriju un tajās atrodošos uzņēmumu inventarizācija. Tika sastādīts „Daugavpils investīciju iespēju, uzņēmumu katalogs un uzņēmumu izvietojuma karte”. Tas deva iespēju piedāvāt ēkas un zemes gabalus potenciālajiem investoriem jaunu ražošanas uzņēmumu attīstīšanai, kā arī iespēju nākamajos gados realizēt apjomīgus ES līdzfinansētos projektus šo industriālo zonu infrastruktūras sakārtošanai, kas veicinās tālāku investoru piesaisti un ražošanas uzņēmumu attīstību.

Rūpniecības zonas, kas atrodas Daugavpils administratīvajā teritorijā:
1) Cietokšņa noliktavu zona un industriālā zona bijušajā Autoremontu rūpnīcas teritorijā – ar kopējo platību 472 608 m2;
2) Ziemeļu rūpnieciskā zona (industriālā zona “Ditton pievadķēžu rūpnīcas”, „Zieglera mašinbūves teritorijā” kā arī bijušā ”Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas” un bijušā Sakņu bāzes teritorijā) ar tās kopējo platību – 1 660 031 m2; zonā atrodas arī zaļā teritorija 27 ha;
3) Čerepovas rajona rūpnieciskā zona (bijušajā Celtniecības tresta ražošanas bāzes teritorijā) – ar kopējo platību 887 182 m2;
4) ”Dauer” industriālā teritorija (bijušajā Daugavpils elektroinstrumentu rūpnīcas teritorijā) – 147 759 m2;
5) Mālu ielas rajona rūpnieciskā zona (bijušajā Piena kombināta teritorijā) – 62 827 m2;
6) Dzelzceļa apkalpes infrastruktūras objektu zona – 478 157 m2;
7) Gajoka Rietumu daļas rūpnieciskā zona – 61 553 m2;
8) Liginišku rūpnieciskā zona- 89 636 m2.
Viena no lielākajām Daugavpils industriālajām teritorijām ir Ziemeļu rūpnieciskā zona, atrodas 38 ēkas un strādā vairāk nekā 1200 cilvēki. Dinamiski attīstās arī Čerepovas rajona rūpnieciskā zona un bijušās rūpnīcas „Dauer” industriālā teritorija ar vairāk nekā 1000 strādājošiem, kā arī Cietokšņa noliktavu un Motoru ielas zona ar vairāk nekā 500 strādājošiem.
|
Uzņēmumi, kas Daugavpilī ir izveidoti 2009-2012 gadu laikā |
|
|
Nosaukums |
Apraksts |
|
SIA „Abi Pro” |
Otrreizējā plastmasas pārstrāde, iegūtā otrreizējā polimēru drumstala tiek izmantota jaunu plastmasa daļu liešanas procesā. Tetrapaku pārstrāde, ar alumīniju metalizētas otrreizējās drumstalas ražošana |
|
SIA „Urban Plast” |
Polimēru kompozītu ražošana |
|
SIA „Eco Step Baltic” |
Gumijas flīžu ražošana sporta un bērnu laukumiem. Produktam piemīt šādi raksturojumi: skaista materiāla faktūra, daudzveidīga krāsu gamma, viegla apkope, gumijas flīžu ilgmūžība un izturība |
|
SIA „ Eko Iso” |
Siltumizolējušais materiāls ekovate tiek ražota no avīžu makulatūras ar sāļu piejaukumiem |
|
SIA „Baltijas moderns” |
Šūšanas uzņēmums, šuj pamatā darba apģērbu |
|
SIA „Lattex D” |
Šūšanas uzņēmums, šuj sieviešu, vīriešu un bērnu apģērbus |
|
SIA „Flemur” |
Šūšanas uzņēmums, šuj specializētos apģērbus sporta nodarbībām un dejām |
|
Uzņēmumi tapšanas stadijā |
|
|
SIA „Alternum” |
Aktīvo dūņu pārstrāde, iegūstot elektroenerģiju un siltumu |
|
SIA „Hi Tech Energy” |
Zemas kvalitātes biomasas pārstrāde, iegūstot koka ogli un elektroenerģiju. |
|
SIA „Altonika” |
Elektronikas ražošana |
|
Veiktas lielas rekonstrukcijas esošajos uzņēmumos 2009-2012 gadu laikā |
|
|
SIA „Axon Cable” |
Paplašinātās ražošanas iespējas: izveidota otrā rūpnīcas kārta ar modernu aprīkojumu, paplašināta kabeļu savienotāju ražošana |
|
SIA ”Ditton Chain” |
Izveidota jauna moderna pievadķēžu ražotne |
|
AS „Latvijas maiznieks” |
Rekonstrukcijas rezultātā ieviesta mūsdienu maizes cepšanas tehnika un receptūras, uzņēmums ir kļuvis par otro lielāko maizes cepšanas uzņēmumu Latvijā |
|
AS „Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” |
Ieviestas automatizētas rezerves daļu ražošanas līnijas |
|
SIA „Mamas D” |
Izveidota moderna līnija ekskluzīva alus ražošanai, atjaunojot alus ražošanu uzņēmumā „Latgales alus” |
|
SIA „Rital D” |
Palielinātas ražošanas jaudas, paplašināts asortiments, tajā skaitā sautētās gaļas ražošana |
Uzņēmējdarbības veicināšana. Investīciju piesaiste.
2009. – 2012. gadu laikā pašvaldība aktīvi strādāja, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un piesaistītu investīcijas. Daugavpils pilsētas dome 2011.gada 22.-23.septembrī rīkoja pirmo Daugavpils Starptautisko investīciju forumu. Forums bija radošs risinājums, lai veicinātu investīciju piesaisti pilsētai, izceltu Daugavpils pilsētas priekšrocības un attīstības iespējas, kā arī iepazīstinātu ar uzņēmējdarbības vidi pilsētā un pašvaldības instrumentiem biznesa veicināšanai. Daugavpils sevi pieteica kā iespēju pilsētu, dalībai forumā pieteicās 70 viesi no septiņām ārvalstīm un Latvijas, kā arī 250 reģiona uzņēmumi. Savukārt otrajā Starptautiskajā investīciju forumā „Latgale – Eiropas Savienības Austrumu vārti”, kas notika 2012. gada 20. un 21. septembrī, piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 14 valstīm.
Šajā laikā ir būtiski uzlabojusies ārvalsu investoru interese par Daugavpili kā potenciālo investīciju vietu, saskaņā ar LIAA (Latvijas investīciju un attīstības aģentūras) apkopotajiem datiem par ārvalstu investoru kopējo pieprasījumu skaitu, tad visvairāk LIAA ir snieguši informāciju par Daugavpils pilsētu.
Investoru interese – TOP 25
Pašvaldības (pilsētas) par kuru nekustamajiem īpašumiem visvairāk sniegta informācija investoriem (LIAA)
|
Nr. p.k. |
Pašvaldība |
Nr. p.k. |
Pašvaldība |
|
1. |
Daugavpils |
14. |
Cēsis |
|
2. |
Ventspils |
15. |
Līvāni |
|
3. |
Liepāja |
16. |
Aizkraukle |
|
4. |
Rēzekne |
17. |
Aloja |
|
5. |
Rīga |
18. |
Tukums |
|
6. |
Rīgas apkārtnes pašvaldības (t.sk. Salaspils, Stopiņi, Mārupe, Piņķi u.c.) |
19. |
Mērsrags |
|
7. |
Jelgava |
20. |
Engure |
|
8. |
Jēkabpils |
21. |
Ludza |
|
9. |
Olaine |
22. |
Sigulda |
|
10. |
Ogre |
23. |
Salacgrīva |
|
11. |
Talsi |
24. |
Jūrmala |
|
12. |
Saldus |
25. |
Skrunda |
|
13. |
Valmiera |
|
|
Avots – VARAM, Informatīvais ziņojums „Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums”, 2013















